Krustpunktā

Krustpunktā iztaujājam Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi

Krustpunktā

Valdības veidošana, gatavošanās EP vēlēšanām, čekas maisu stāsti, sabiedriskie mediji

Obligātā veselības apdrošināšana. Sistēmas problēmas un uzstādījumi

Čakša: Ārpus pilnā veselības aprūpes groza ir aptuveni 58 000 cilvēku

Ārpus pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza paliek aptuveni 58 000 cilvēku, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" skaidroja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība). Šiem cilvēkiem pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, tomēr viņiem ir iespēja veikt apdrošināšanas iemaksas 206 eiro apmērā, lai saņemtu pilnajā grozā paredzēto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.

Saeimas deputāti atbalstījuši pieprasījumu Čakšai, lai viņa atskaitītos par kavēšanos veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanā, uzdodot jautājumus par sistēmas darbību, piemēram, par to, vai ir zināms, cik cilvēku saņems minimālo veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") arī izteicās, ka šāds skaits nav zināms, tādēļ attiecīgo likumu ir nepieciešams pārstrādāt.

Tomēr Čakša "Krustpunktā" stāstīja, ka cilvēku skaits ir zināms un tie ir aptuveni 58 000 jeb 3% no visiem veselības pakalpojumu saņēmējiem. Tas gan var mainīties, ja mainās cilvēka statuss, jo ir vairākas cilvēku grupas, kuru apdrošināšanu apmaksā valsts. 

Ministre vēlētos, lai nākotnē brīvprātīgās iemaksas kļūtu par obligātām. Tādējādi visi ekonomiski aktīvie cilvēki saņemtu pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Pēc Čakšas teiktā, veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu grozos nedrīkst atcelt, jo nozarei jau gadiem nepietiek finansējuma. Šis veselības aprūpes finansēšanas modelis ir risinājums, kas palīdz nodrošināt naudu nozarei.

"Ja 20 gadu laikā būtu atrasts labāks risinājums, tad tas jau būtu izmantots," uzsvēra ministre.

Viņa teica, ka piekristu citam risinājumam, ja tas dotu nozarei lielāku naudas summu, bet, ja tāda nav, tad viņas piedāvātais ir vienīgais. Tas kopā ar valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšanu strādājošajiem par vienu procentpunktu nozarei devis 85 miljonus eiro un nākamgad došot vēl 92 miljonus eiro.

Skride un arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece raidījumā norādīja, ka tomēr vajadzētu pārstrādāt to pakalpojumu klāstu, kas tiek piedāvāti minimālajā grozā. Pēc Aizsilnieces teiktā, viens no piemēriem ir dzīvības funkciju nodrošināšana pacientiem komā. Minimālajā grozā tas paredzēts tikai uz mēnesi, bet, pēc ārstu novērojumiem, cilvēks var pamosties no komas arī pēc sešām nedēļām. 

Ārstu biedrības prezidente uzsvēra, ka ministrija, veidojot abu grozu piedāvājumu, nav konsultējusies ar mediķiem. Šādu praksi vajadzētu izskaust.

KONTEKSTS:

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.

Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Saeimas komisija atbalstījusi ierosinājumu atlikt modeļa stāšanos spēkā, un par to lēmums nākamnedēļ paredzēts arī Saeimā.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

10 komentāri
Anonīms lietotājs 7308
Cakša melo un vēl kā melo! Tādu kas paliek bez jeb kada groza,ir 2 x vairak..Un tas ir apsurds,ka man būtu jamaksa par pagāšgadu,bet pie ārstiem sāku iet šogad! Ziniet,es par tādu naudu labāk iesu pie privatarsta,kur nav rindu un pavisam cita attieksme pret cilvēku.! Lai ta caksiene nosaujas!
MĀRA BRIĢE
Esmu visu savu darba mūžu bijusi kuela nodokļu maksātāja, tagad esmu pensijā. Poliklīnikā patreiz ap mani tāda jezga, ka nezinu ko domāt. Eju pie kases maksāt par asins analīzēm, bet tur mani sūta iekšā kabinetā maksāt, jo tur esot atsevišķa kase. Ieeju kabinetā, bet tur man pie kases saka, lai ejot pie kases, kas ārpus kabineta. Es saku, ka es jau tur biju un man teica, lai ejot uz kabineta kasi. Manu nosūtījumu iereģistrēja un atklājās, ka urīna analīze nosūtījumā nav apvilkta ar aplīti - man celī ir artrīts un vēl kaut kas, ko noteiks USG, kuru gaidu jau 2 pilnus mēnešus. Iekaisums un vēl jaut kas stipri liek sevi manīt. Vai tad urīna analīze šādos gadījumos nav vajadzīga? Tā kā savu urīnu ieliku somā un devos dziļāk kabinetā, lai tur noņemtu asinis. Medmāsa tādā balsī kā cietuma uzraugs noskaldīja: "Kur nosūtījums?" Kasiere nebija man to atdevusi, vērsos pie kasieres, atdeva. Asinis noņēma, bet žņaugu uzl8ka tik cieši, ka ieknieba miesā tā, ka man ai, ai izlauzās. Lūk tā notiek!
Anonīms lietotājs 6871
Jauki, ka ir video, var redzēt, cik garlaikots un neieinteresēts jūtas labsvīrs, lai gan tieši NVD totālā nekompetence ir iemesls e-mēsla milzu izmaksām; arī šo 13 valsts iestāžu db sajūgšanas izstrādes plānošanas brāķis ir nvd atbildība. 1. Ancupovs - liekvārdība, tukšas pļāpas limitēta laika raidījumā, nespēja īsi un precīzi atbildēt uz jautājumu - jēgas no viņa maz, nodokļu nauda nosviesta zemē. 2. Labsvīra sajūsma par ambiciozo db sajūgšanas projektu IR smieklīga, kauns un negods, to var prezentēt tikai nespeciālistu auditorijai. Šī situācija ir rezultāts gadu 10iem valsts pārvaldē atļautajām sīkajām katras ministrijas datubāzītēm, kas dublē infu un savstarpēji nesarunājas. Tīrākā līdzekļu šķiešana un e-uzraudzes bāliņas nespēja. Spilgts piemērs - nejēga citskovsks ar pmlp db, kurai bija jānodrošina VISA infa par cilvēku, tai jau sen bija jāapmainās ar datiem ar citām db, bija jāzin ne tikai cilvja adrese, bet arī statuss - invalīds, pensionārs, bezdarbnieks, daudzbērnu utt.
Anonīms lietotājs 6871
3. čaška - 20 gadu laikā nav atrasts labāks risinājums? Viss atkarīgs no draņķīgajiem meklētājiem, kuriem ir citas intereses, nevis tautas veselība. Varēja aprobēt 1 mio igauņu e-veselību, nevis 10 gadus nodarbināt savus radiniekus, maksājot 16+11 mio par nekvalitatīvu drazu. 4. Ērglis Stradiņos jau nu varēja paklusēt, - sagrābies 100x valsts pārmaksātu pakalpojumu bez reālas nepieciešamības pacientiem, tā notērējot naudu, kura bija jāsadala medmāsām un neatliekamajiem. Skaidrs, ka IR NEPAMATOTA iekšējā atalgojuma nevienlīdzība, netaisnība un agresija! čaška izliekas neko nesaprotam. 5. Par medikamentu neapmaksāšanu labsvīrs atkal - paraugs stulbam, bezjūtīgam birokrātam. Normālā valstī (ar vispārēju apdrošināšanu) katram pacientam IR SAVA oficiāla VĒRTĪBA naudā, arī LV eksistē tabuliņa, kuru neviens, diemžēl, neņem vērā ne nelaimes gadījumu apmaksā, ne ārstēšanas prioritātēs. Visnozīmīgākā valstij ir jauna sieviete, izskolota, darba gaitas uzsākoša, jo viņa dzemdēs un ražos nodokļu
Ingrīda Levko
Ancupāna kungs, pirmā kļūda jau sižeta 5.minūtē - pašnodarbinātais ir tāds saimnieciskās darbības veicējs ir persona, kura maksā VSAOI.
Anonīms lietotājs 22483
Turklāt jāmaksā nevis 206 eiro par 2019. gadu, bet 281, jo, nez kāpēc, par vienu gadu samaksāt nevar, jāmaksā arī par 2018. gadu, kas šīs sistēmas nemaz vēl nebija! Un vispār cilvēks varbūt 2018. gadā nemaz nedzīvoja Latvijā! Kāpēc viņam jāmaksā par 2018. gadu? Samaksāt tikai par vienu - 2019. - nemaz nav iespējams. Tā ka ministre klaji melo, sakot, ka jāmaksā vien 206 eiro. Lai viņa parāda tiešajā ēterā, kā ir iespējams kļūt apdrošinātam, samaksājot viņas publiski minēto summu - 206 eiro.
Anonīms lietotājs 22483
Ministre vēlētos, lai nākotnē brīvprātīgās iemaksas kļūtu par obligātām. ___________ Es ļoti atvainojos, bet ministre ir idiote. Vārdi "brīvprātīgs" un "obligāts" ir savstarpēji izslēdzoši. Ja kaut kas ir brīvprātīgs, tas nevar būt obligāts. Tas vienkārši nav iespējams!
Anonīms lietotājs 22483
Jā, nu, protams, katra labi atalgota un ārzemēs strādājoša cilvēka sapnis ir Latvijas medicīna ar rupjajiem ārstiem, šausmīgajām slimnīcu palātām, kaut kādu neveselīgu cūkēdienu. Neviens normāls, labi pelnošs cilvēks no laba prāta Latvijā pie ārsta neiet. Ja gadās, ka piemeklē kāda problēma, ciešas, kamēr tiek mājās pie normāla, adekvāta ārsta, kas nav rupjš, pie normālām slimnīcu palātām ar normālu kopšanu, atsāpināšanu un ēdināšanu.
Anonīms lietotājs 22614
Protams, cilvēkiem kuri dzīvo nodrošinātu dzīvi, bieži vien strādājot ārzemēs taču ārstējoties Latvijā, būtu jāpiedalās medicīnas uzturēšanā. Labi iekārtojušies - ārzemēs pelna brangu naudu, bet ārstējas uz Latvijas maznodrošināto rēķina.
Anonīms lietotājs 22614
"Ministre vēlētos, lai nākotnē brīvprātīgās iemaksas kļūtu par obligātām." - ja izlasa un nemetas uzreiz komentēt, tad var saprast ko teica ministre. Tagad brīvprātīgas iemaksas, taču nākotnē kļūtu par obligātām.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti