Čaka ielas iedzīvotāja Iveta raidījumam “4. studija” atzina, ka “praktiski no 10. jūlija normāli gulējuši neesam.”
Tā kā iemigt nav iespējams, Iveta ir piefiksējusi būvnieku aktivitātes tieši nakts stundās. Turklāt, piemēram, 30. jūljā pulksten 4 naktī tiek strādāts visvairāk un visskaļāk, bet no 9.30 no rīta, kad neviens vairs neguļ un darba diena ir sākusies, būvdarbu vietā ir iestājies miers.
Turklāt Ivetai un viņas kaimiņiem neesot ticības, ka ielas remonts tiks pabeigts laikā, jo pa dienu situācija izskatoties pēc gumijas stiepšanas.
Rīgas domes Satiksmes departamentā apgalvo, ka remontdarbi visā Čaka ielas garumā būvniekiem ir jāpaveic 90 dienu laikā Tātad – oktobra beigās ielai jābūt gatavai. Ļoti ierobežotā laika dēļ darbi tiek organizēti divās maiņās, un pagaidām viss noritot pēc grafika.
“Protams, ir jārēķinās remontdarbu laikā ar kādām neērtībām. Iepriekš, kad veicām seguma atjaunošanu, iedzīvotāji lūdza, lai darbus pasteidzina. Mēs ņemam iedzīvotāju iepriekšējos ieteikumus vērā, un tāpēc termiņš ir īsāks seguma atjaunošanai, bet darbi jāplāno raiti, tas nozīmē, ka tās ir divas maiņas,” skaidroja domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Dimanta.
Departaments atvainojas iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām, bet norāda, ka “tas tomēr ir mūsu visu un arī pašu iedzīvotāju labklājības vārdā, jo novembrī mēs varēsim braukt par skaistu jaunu ielu un iet pa salabotām ietvēm”.
AS “A.C.B.” grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis arī būvnieku vārdā atvainojās, ka neierasti skaļāks ir vakara stundu un kaut kad arī nakts stundu darbs.
Viņš skaidroja, ka vairāki darbi notiek nakts stundās, “lai atvieglotu satiksmi dienas laikā, jo jāatceras, ka centrā bija aizvērta Tērbatas iela un arī Bruņinieku ielā ir remonts”.
“Ja mēs tagad aiztaisītu vēl ciet Čaka ielu, tad tie, kuri brauc ar mašīnām, no savas puses atkal taisītu lielu trobeli, kāpēc ir ciet Čaka iela,” piebilda Sviķis.
Ceļu būvnieku pārstāvis skaidroja, ka skaļie darbi notikuši 30. jūlijā naktī, jo prasa augstu drošības pakāpes ievērošanu.
“Lai notiktu atsevišķi tehnoloģiskie darbi, piemēram, frēzēšana, kas ir ļoti bīstams tehnoloģisks process, ir jābūt maksimāli mazai gan cilvēku, gan tehnikas plūsmai, lai neapdraudētu apkārtējos,” skaidroja Sviķis.
Savukārt mierīgā aina no rīta skaidrojama ar to, ka dienas laikā iela tiek maksimāli atvēlēta visa veida transportam.
Skaidrojums ir arī procesam, kas rada iespaidu par gumijas stiepšanu.
“Viss ir saistīts ar tehnoloģisko procesu. Mēs kaut ko izdarām, mums ir jānodod pasūtītājam kvalitatīvs izpildījums. Ja mēs izdarām kaut kādu posmu, mēs veicam pārbaudi, tad varam turpināt darbus. Tādēļ ir kaut kādi novērojumi – šeit strādājat, bet kāpēc te nestrādājat? Tas viss ir tehnoloģisks process. Viss sastādīts kalendārajā grafikā pietiekami skaidri,” sacīja Sviķis.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors Atis Zariņš gan norādīja – ja ir iespēja izvēlēties, tad darbs pa dienu būs gan lētāks, gan drošāks, gan kvalitatīvāks, bet dienai ir ierobežots garums, nākas meklēt alternatīvas.
Tomēr RTU profesors Latvijas iedzīvotājus, kuri dzīvo ielu remontu krustugunīs, mierina.
“Mēs jau esam diezgan labā situācijā, jo citur pasaulē ir vietas, kur ceļu darbu veic vai ir iespējams veikt tikai pa nakti satiksmes intensitātes dēļ,” norādīja Zariņš.
