Vai žogi celti bez būvprojektiem?
RD teju katru gadu izsludina iepirkumus par žogu nomaiņu ap pilsētas skolām un bērnudārziem. Iepirkumu uzraudzības birojā atrodamā informācija rāda, ka pērn domes Īpašumu departaments žogu nomaiņām tērējis 568 793, 30 eiro.
Latvijas Radio rīcībā nonāca informācija, ka departaments žogus ap skolām cēlis bez būvprojektiem.
Avots, kurš vēlējās palikt anonīms, stāstīja par vairākiem objektiem, kuros darbi veikti bez dokumentācijas.
Radio nolēma šo informāciju pārbaudīt.
Likums un realitāte ir pretrunā
Vispārīgie būvnoteikumi saka, ka žogs ir pirmās grupas būve. Tā celšanai būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte. Tātad gluži bez dokumentiem žogu celt nedrīkst.
Rīgas būvvalde piedāvā mājaslapā apskatīties, vai konkrētā adresē notikusī būvniecība bijusi likumīga. Proti, vai pirms tās ir akceptēts būvprojekts, izsniegta būvatļauja vai būviecere. Meklētājā ieraksta Rīgas 63.vidusskolas adresi, kurā atjaunots vecais žogs. Meklētājs saka – nekas nav atrasts.
Tāds pats rezultāts Rīgas Pļavnieku pamatskolai, kura atrodas Jāņa Grestes ielā 14 un Nīcgales ielā 22 esošajai Rīgas 85.vidusskolai. Abām žoga agrāk nav bijis.
Sesku ielā 72 un pārējās adresēs, kur atjaunoti vecie žogi, datubāze dokumentus neatrod.
Likums saka, ka šādām būvēm jābūt būviecerei. Bet, piemēram, Jāņa Grestes ielā un Nīcgales ielā jaunajiem žogam neatrod arī to.
Tiek zvanīts būvvaldei, vaicājot, kādi dokumenti īsti ir vajadzīgi, lai uzceltu žogu. Tiek izdomāts stāsts, ka ir vajadzība nojaukt vecu žogu un tā vietā celt jaunu. “Jā, ir jāizstrādā projekts žogam un jāsaskaņo būvvaldē. Jums vajag sertificētu arhitektu, kas izstrādā dokumentāciju. - Arī tad, ja vecā vietā? - Arī tad!” norāda būvvalde.
Tātad būvinspekcijas speciālisti saka, arī atjaunojot vecu žogu, dokumentus vajag. Tomēr pēc pašvaldības pasūtījuma celto žogu atļaujas nevar atrast.
Skolas apmierinātas
Pirmā skola, kurā Latvijas Radio viesojās, ir Rīgas 63.vidusskola, kurai pērn atjaunots vecais žogs. Skolas pagalmu slauka saimniecības pārzine. “Nesen [bija uzlikts], gadu atpakaļ. Tas bija ieplānots Rīgas domei. Agrāk mums bija žogs, tikai vecs, tagad nomainīja,” stāsta saimniecības pārzine.
Skolas direktora uz vietas nav. Saimniecības pārzine par žoga uzcelšanas detaļām neko nezina.
Tālāk Radio dodas uz Rīgas Pļavnieku pamatskolu. Tur jau ir direktore Elīna Dreimane, kura par domes uzcelto žogu ir priecīga. „Mums bija ļoti liela problēma, jo mums visi vietējie staigāja pa diagonāli. Vienalga, ja mums bija sporta stunda ārā, tad vietējie iedzīvotāji, ja viņam ir ierastais maršruts, gāja pāri. Mums ir bijis liels cīniņš ar suņiem. Ļoti grūti bija, tagad ir krietni labāk, kā žogu uzlika,” stāsta Dreimane.
Arī ap Rīgas 85.vidusskolu agrāk nebija žoga. Skolas direktore Aija Makšāne sūkstas, ka nožogojuma trūkums skolas teritorijā pievilinājis dažādas nevēlamas personas. Tāpēc skola lūgusi Domes Īpašumu departamentu būvēt žogu.
Bet Rīgas 93. vidusskolas direktors Valdis Krastiņš saka, vēlējušies nomainīt pirms 30 gadiem uzstādīto žogu. Nu skolu iejož jauns, moderns metāla žogs ar automātiski veramiem vārtiem. “Īpašumu departaments šad un tad mums pavaicā, kādi darbi būtu veicami, mēs bijām žogu ierakstījuši, jo tas vecais bija likts pirms 30 gadiem, 1988.gadā,” saka Krastiņš.
Žogi dabā ir apskatīti. Taču skaidrības par to būvniecības legalitāti nav.
Neskaidrības paliek
Radio dodas uz Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par būvniecības nozari.
Būvniecības politikas departamenta jurists Andris Lazarevs, kurš pats agrāk strādājis Rīgas būvvaldē, pretēji pašas būvvaldes teiktajam, skaidro - atjaunojot esošos žogus, būvprojektu nevajag.
Viņš atsaucas uz inženierbūvju būvnoteikumiem, kuri paģēr, ka žoga celšanai pietiek ar būvvaldes akceptētu paskaidrojuma rakstu, būvprojektu kā tādu izstrādāt nevajag. Kad žogs uzcelts, vajadzīgs izpildmērījums - pārliecināšanās, ka tas atrodas vietā, kur arī solīts to celt.
Taču nav gluži tā, ka žogu var uzcelt bez dokumentiem. „Ja jūs gribat žogu pilnīgi citā vietā pārlikt, tad jums, protams, būs jāiet uz būvvaldi. Bija iežogots viens laukums, tagad gribat žogu palielināt un iežogot arī blakus esošo laukumu, kurā iepriekš žoga nebija. Tad jums būs jāiet uz būvvaldi. Ja žogs nekad tur nav bijis, tā ir jauna būvniecība, tam ir jābūt dokumentiem,” norāda Lazarevs.
Viņš saka, ka ideja ir pēc iespējas samazināt mazām būvēm administratīvo slogu. Te nāk prātā pērnā vasaru, kad kāda daudzdzīvokļu nama pagalmā vēlējās ierīkot atkritumu konteineru novietošanas laukumu. Tā izbūvei tika izstrādāts būvprojekts, kas atrodams arī būvvaldes datubāzēs.
Latvijas Radio lūdza skaidrojumu situācijai gan Rīgas būvvaldei, gan žogu pasūtītājiem – domes Īpašuma departamentam. Rīgas būvvaldes pārstāve Ilze Žūksa Radio sacīja, ka Nīcgales ielā 22, kur jauns žogs uzcelts ap Rīgas 85.vidusskolu, nelikumīga būvniecība jau ir konstatēta un ierosināta administratīvā lieta.
Par žogu būvniecību pārējās adresēs būvvaldei nav informācijas un dienests dosies objektus pārbaudīt.
Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte Radio rakstiski norāda, ka jauna žoga uzstādīšanai nepieciešams izgatavot topogrāfiskā uzmērījuma plānu, kura izgatavošana un reģistrēšana reizēm var ievilkties 4 līdz 5 mēnešus. Savukārt laiks, kad skolas teritorijā var būvēt, ir ļoti īss, tādēļ šajos Rīgas Pļaviņu vidusskolā un Rīgas 85.vidusskolā darbi veikti pirms saskaņošanas būvvaldē.
Rīgas domes īpašuma departaments uzskata, ka celtniecība bez saskaņojuma šajā gadījumā ir attaisnojama ar sabiedrības ieguvumu, žogus uzceļot.
Tāpēc departaments lūgs izbeigt administratīvo lietu, jo žoga izpilddokumentācija tiks iesniegta saskaņošanai.
