Labrīt

Enerģētikas eksperts par valdības ieceri ļaut uzņēmumiem importēt dabasgāzi

Labrīt

Radio vārdene: Laimes brīdis

Noliedz, ka ar pēkšņo cīņu pret privātajām stāvvietām stutē «Rīgas satiksmes» biznesu

Būvvalde sākusi slēgt privātās maksas auto stāvvietas Rīgā

Kopš janvāra beigām ar plašu publicitāti sociālajos tīklos Rīgas būvvalde sākusi slēgt automašīnu maksas stāvvietas, kas izvietotas pilsētas vēsturiskajā centrā vai tuvu tam. Būvvalde noliedz, ka ar pēkšņo cīņu pret privātajām stāvvietām stutē «Rīgas satiksmes» biznesu.

Galvenie iemesli – tāds bizness nav saskaņots būvvaldē, spēkrati tiekot likti nelabiekārtotos pagalmos bez cietā seguma, tādējādi nodarot skādi videi un radot nepievilcīgu skatu. Tomēr zīmīgi, ka pie privātajiem mašīnu maksas laukumiem Rīgas būvvalde ķērusies kopš pērnā gada, kad būtiski tika paaugstināti tarifi Rīgas domes apsaimniekotajās stāvvietās.

Lai gan 25 gadus par stāvlaukumiem nav likusies ne zinis, būvvalde noliedz, ka ar pēkšņo karu pret privātajām stāvvietām tiktu balstīts pašvaldības laukumu bizness.

Pārbaudīt, cik legāls ir privāto stāvvietu bizness Rīgas vēsturiskajā centrā un tuvu tam, būvvalde izlēmusi pirms gada, jo bijušas aizdomas, ka šajā jomā valda patvaļa. „Mēs konstatējām, ka aptuveni 50%-60% stāvvietas ir ierīkotas patvaļīgi bez attiecīgas saskaņošanas un neievērojot tos būvnormatīvus, kas regulē stāvvietu būvnormatīvus un to, kādām stāvvietām ir jābūt,” stāsta būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde Rīgas vēsturiskajā centrā saskaitījusi 42 prettiesiski iekārtotas un ekspluatētas autostāvvietas. Zemesgabalu īpašniekiem esot sūtītas vēstules, aicinot biznesu legalizēt vai likvidēt. Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem pirmās stāvvietas būvvalde slēgusi janvāra beigās. „Tipisks piemērs, ko mēs pagājušajā nedēļā redzējām, bija Tērbatas ielā. Tur arī bija patvaļīga autostāvvieta, un mašīnas tika liktas, nerespektējot nevienu prasību, tajā skaitā dabas aizsardzības prasības. Tur bija pilsētas dižkoks – vairāk nekā 100 gadus vecs ozols. Tas nevienu nebija uztraucis – tāpat kā tas, ka asfalts bija pussabrucis. (..) Ap dižkoku ir jāievēro 10 metru aizsargjosla, lai neietekmētu sakņu sistēmu (..),” sacīja Vircavs.

Viena no kompānijām, ko ietekmējusi būvvaldes kārtības ieviešana, ir uzņēmums «Europark». Ar stāvvietu biznesu saskaņā ar «Lursoft» datiem «Europark» gadā apgroza vairāk nekā četrus miljonus eiro un nopelna teju pusmiljonu. Uz nomātas zemes «Europark» Rīgā uztur 50 maksas stāvvietu, no kurām nu trīs ir slēgtas. Kompānijas valdes loceklis Mārtiņš Meisītis stāsta, ka par stāvlaukumu slēgšanu brīdinājumus saņēmis janvāra vidū. Pēc divām nedēļām būvvalde brīdinājumu īstenojusi.

Meisītis saka – normatīvos nekādi jaunumi nav ieviesti, tādēļ jautājums, kādēļ privātie Rīgas stāvlaukumi zem lupas nokļuvuši tieši pašlaik.

„Šobrīd viņi slēdz maksas autostāvvietas, bet nevēršas pret visiem namīpašniekiem un visām Rīgas teritorijām. Nesakārtotas ir arī pašiem savas teritorijas un īpašums. Tāpēc mums arī rodas šie jautājumi. Brīvības ielas objekts ir ekspluatēts gandrīz 20 gadus un pēkšņi atnāk Rīgas būvvalde un saka, ka tas nav nodots ekspluatācijā,” norāda Meisītis. „Tad ir jautājums, kur viņi bija visus šos 20 gadus? Viņi paši ir skaņojuši reklāmas, izkārtnes, reklāmas pilonus, vasaras kafejnīcu un nekādi jautājumi nebija radušies (..),” saka Meisītis, neslēpjot, ka Rīgas domes rīcība viņam šķiet dīvaina.

Ieguvēja no tā, ka tiek slēgta virkne privāto stāvlaukumu, būs Rīgas domes kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme». Pilsētā tā apsaimnieko maksas stāvvietas, kurās var nolikt teju 6000 mašīnu. Pagājušā gada pavasarī Rīgas stāvvietās būtiski tika palielināta maksa. Dome toreiz skaidroja, ka cenas ceļ ar mērķi samazināt automašīnu skaitu pilsētas centrā.

Taču uzņēmuma gada pārskati atklāj, ka stāvvietu bizness «Rīgas satiksmei» rada arvien lielākus ieņēmumus. 2013. gadā tie bija 6,2 miljoni eiro, bet pēc gada jau par miljonu vairāk. Pērn stāvvietās iekasēti 10,4 miljoni eiro jeb teju 7% no kopējā budžeta, stāsta «Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis. „Tarifs pagājušajā gadā mainījās. Ja mēs salīdzinām pagājušā gada deviņus mēnešus ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, tad redzam, ka pieaugums saistībā ar tarifa izmaiņām ienākumos ir 14%,” klāsta Zaķis.

Pašvaldības uzņēmuma balstīšanu, slēdzot privātos stāvlaukumus, būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs noliedz. „Nē. Mēs, pirmkārt, sākam ar vietām, kas ir vēsturiskajā centrā, otrkārt, ar vietām, kas ir labi redzamās vietās, treškārt, ar vietām, kas ir nelabi iekārtotas un degradē vidi. To vidū ir, piemēram, stāvvieta Miera ielā, kas atrodas dubļos,” saka Vircavs. Viņš norāda, ka viņa mērķis ir šādas stāvvietas izskaust pilsētā. Norādot, kāpēc pārmaiņas sākušās tik pēkšņi, viņš skaidro, ka pašvaldībai resursi to iepriekš nav ļāvuši darīt.

Būvvalde saskaitījusi, ka Rīgā ir vairāk par 300 maksas stāvvietu, bet pārbaudītas pagaidām nav visas. Pagaidām bez atbildes ir privāto komersantu jautājums, vai ar tikpat stingru nostāju Rīga vērsīsies arī pret valsts un pašvaldību stāvlaukumiem un bezmaksas novietnēm dzīvojamo māju pagalmos.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti