Būvvalde konstatē iespējamu patvaļīgu plaisu aizklāšanu Stradiņu jaunbūvē;būvnieki noliedz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rīgas pilsētas būvvalde Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvobjekta pirmajā blokā konstatējusi iespējamu patvaļīgu plaisu aizpildīšanu pārseguma nesošo siju un sienas savienojuma mezglā. Pēc būvvaldes teiktā – būvnieki to nedrīkstēja darīt laikā, kad būvdarbi apturēti. Tāpēc būvvalde plāno uzsākt administratīvo lietu. Visticamāk, jaunnedēļ būvniekiem būs jāsniedz paskaidrojumi. Viņi patvaļīgu būvniecību noliedz.

 

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumā Rīgas pilsētas būvvalde būvdarbus apturēja, atklājot jaunbūves siju un kolonnu deformācijas un plaisas. Pagājušajā nedēļā būvvalde atkārtoti pārbaudīja būvobjektu.

„Un vienā vietā konstatējusi patvaļīgu būvniecību. Respektīvi, pēc tā darba, kad bija apturēti būvdarbi, bija redzams, ka turpināts aiztaisīt ciet, ja tā var teikt, tās plaisas, kas bija radušās. Par to, kas bija veikts – tie bija pastiprināšanas darbi otrā stāva pārseguma nesošajās sijās un dzelzsbetona sienas konstrukcijas savienojuma mezglā. Tur bija tās plaisas radušās un viņi bija turpinājuši aizpildīt, bet tā kā bija darbi apturēti, to nevarēja darīt,” par konstatēto stāsta būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Pēcāk būvvalde saņēmusi izvērtēšanai no Stradiņa slimnīcas pārsūtītu vēstuli, ko tai bija rakstījuši slimnīcas piesaistītie būveksperti no uzņēmuma „Inspecta Latvia”.

„Vēstulē ir norādīts fakts, ka ir konstatēta plaisu aizklāšana. Šo faktu pārbaude un informācija ir nosūtīta pārbaudīšanai būvvaldē,” saka Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Saistībā ar konstatēto plaisu aizklāšanu Rīgas pilsētas būvvalde uzsāks administratīvo lietu, turpina būvvaldes vadītājs Vircavs:

„Un pēc tam tiks lemts par tālākām rīcībām, droši vien būs kāds soda mērs, iespējams, tiks informēta atbildīgā būvinženieru savienība”.

Pilnsabiedrībā SBRE ietilpstošā uzņēmuma „Re Re Būve” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, kurš nesen pārņēma Stradiņa slimnīcas projekta vadību, noliedz, ka būvlaukumā notikusi patvaļīga būvniecība:

„Pirmām kārtām, es esmu izbraucis šobrīd no Latvijas, es neesmu līdz galam lietas kursā, ko būvvalde ir komentējusi. Es varu tikai iedomāties, par ko ir runa. Ja tas ir tā, tad tas ir par vienu zonu, kur puiši veikuši sagatavošanās darbus viena defekta novēršanai. Tas jau ir, pirms neatkarīgais eksperts sācis darbu”.

Februāra nogalē būvnieki SBRE un Stradiņa slimnīca noslēdza līgumu par ekspertīzi ar neatkarīgu ekspertu – uzņēmumu CMB. Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā būvvalde saņēmusi neatkarīgā eksperta, CMB būvinženiera Arta Dzirkaļa starpziņojumu - rekomendācijas atsākt būvdarbus Stradiņa slimnīcas būvobjekta atsevišķās daļās. Proti, sestajā korpusā un energoblokā. Šonedēļ starpziņojumu ar līdzīgu lūgumu iesnieguši arī būvnieki. Taču būvvalde atsākt būvdarbus pagaidām neļauj.

„Tur joprojām nav iesniegts risinājums, kā novērst ūdens jeb mitruma sūkšanos energobloka pagrabstāvā, kur pa šuvēm ūdens sūcas un jābūt konkrētam risinājuma, kā to visu novērst. Tāpat arī joprojām nav novērsti trūkumi izpilddokumentācijā un materiālu deklarācijās,” saka būvvaldes vadītājs Vircavs.

Vēl jāatgādina, ka neatkarīgais eksperts CMB pārstāvis Artis Dzirkalis galīgo ziņojumu par Stradiņa slimnīcas jaunbūvi plāno iesniegt līdz aprīlim. Dzirkalis Latvijas Radio atteicās komentēt, vai iespējamā plaisu aizklāšana varētu ietekmēt ekspertīzi. Viņš norādīja, ka pirms ekspertīzes beigām neko nekomentēs.

Jau ziņots, ka jaunā korpusa būvniecībai Stradiņa slimnīca 2007.gadā saņēma valsts galvotu kredītu 66 miljonu eiro apmērā. Gandrīz septiņi miljoni jau ir atmaksāti, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts galvojumiem. Jaunā korpusa būvniecība bija uzticēta pilnsabiedrībai ”SBRE”, kas ir arī Rīgas pils būvdarbu veicējs.

Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturējusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs.

Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74,8 miljoni eiro, no kura 24,07 miljoni eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3,2 miljoni eiro gadā.

 

 


 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti