Rīgas pilsētas būvvaldē pašlaik strādā tikai viens no trīs apsūdzētajiem iestādes darbiniekiem - Būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova. Viņu apsūdz par to, ka viņa neesot nodrošinājusi pienācīgu būvniecības kontroli un apsekošanu objektā veikusi pavirši. Taču Meļņikova vainu neatzīst.
No komentāriem "De facto" atteicās bijušais būvinspektors Jānis Balodis. Viņš apsūdzēts par to, ka neesot nodrošinājis kvalitatīvu būvprojekta apsekošanu un iesniegto dokumentu pārbaudi. Balodis apsūdzību neatzīst un šobrīd strādā privātajā sektorā.
Darbu būvvaldē pametusi arī Būvprojektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja Marika Treija. Pēc traģēdijas viņa pārgāja uz labāk apmaksātu darbu citā pašvaldības iestādē - Rīgas domes Īpašuma departamentā kā Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieka vietniece. Pirms mēneša jaunā darba vieta Treiju pat nosūtīja nedēļu garā komandējumā uz Itāliju. Tur viņa esot apmeklējusi starptautisko izstādi "Expo".
"Es piedāvāju viņai pāriet pie mums pirms Zolitūdes traģēdijas. Viņa piekrita. Pēc tam, kad notika traģēdija, viņa uz laiku tika atstādināta no amata. Pēc tam, kad viņu atjaunoja amatā, viņa pārnāca pie mums," notikušo atceras Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"). Burovs norāda, ka Treijas pārziņā neesot jautājumi par traģēdijas vietu Zolitūdē un tur esošā nepabeigtā nama tālāku pielietojumu. Tas tādēļ, ka Treiju apsūdz, ka viņa savulaik neesot izvērtējusi tehniskajā projektā iesniegto būvprojekta ekspertīzi un tās slēdzienu. Līdz ar to viņa neesot konstatējusi dokumentā esošās nepilnības.
"Es pārbaudu ekspertīzes esamību būvprojektā, pārbaudu, vai atzinums, ko ir devis konkrētās daļas veicējs, saskan, vai būvprojekts ir akceptējams un saskaņojams, un virzāms tālāk Rīgas būvvaldē, es par to pārliecinājos," norāda Treija. Viņa turpina, ka "morāli, protams, mēs visi pārdzīvojam, un tas ir šausmīgs negadījums, bet tā, lai man būtu izvirzīta kriminālapsūdzība, es neredzu savu vainu tajā lietā".
Taču visi šie būvvaldē strādājošie, pildot savus amata pienākumus, esot varējuši konstatēt un novērst būves sabrukšanu. "Faktiski notiek tāda "futbolēšana" - katrs cenšas noņemt no sevis atbildību. Ja mēs saliekam šo ainu kopā, tad iznāk, ka vispār neviens neatbild par kvalitāti, izņemot būvprojekta autoru, kuram vajadzēja šos aprēķinus veikt pareizi. Tas nozīmē, ka sistēmā nav kārtības," uzsver ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Policijas pasūtītajā ekspertīzē secināts, ka būvvaldes amatpersonas "tik sarežģītas būves skiču projektu ir izskatījušas vienā dienā". Tas varētu būt iemesls tam, ka "nav pietiekami izvērtēts ēkas būvniecības sadalījums divās kārtās". Tāpat pietiekoša uzmanība neesot pievērsta būvprojekta ekspertīzei. Savukārt pēc traģēdijas izveidotā būvvaldes darba grupa secināja, ka "būvprojekta dokumentācija ir izstrādāta pavirši, kā arī pieļauta atsevišķu būvprojekta risinājumu savstarpēja nesaderība". Taču nav izvērtēta būvvaldes amatpersonu atbildība, kāpēc tā, nenovēršot trūkumus, projektu tomēr atļāvusi realizēt.
"Vainot par to, ka varēja darīt kaut ko labāk, manuprāt, īsti neiztur kritiku. Tas liecina par to, ka, diemžēl, tiek sekots dažu sabiedrības locekļu vai daļas sabiedrības vēlmei atrast pēc iespējas vairāk vainīgos par katru cenu, vienalga kur un vislabāk jau, protams, Rīgas pašvaldībā," uzskata Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Viņš izvairās komentēt to, vai notikušais varētu liecināt par sistēmiskām problēmām būvvaldē.
Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"), kurš iepriekš paudis, ka Rīgas pašvaldība nav līdzatbildīga traģēdijā, arī šobrīd vērš uzmanību uz problēmām būvniecības nozarē kopumā, ne viņa pakļautībā esošajā būvvaldē. "Sistēma valstī kopumā, mēs nerunājam par Rīgas būvvaldi vai jebkuras citas pašvaldības būvvaldi, bija nepareizi uzbūvēta. Tagad ir cerība, ka birojs valsts līmenī varēs šo "caurumu" aizpildīt un nodrošināt labāku kontroli, bet būvvalde toreiz rīkojās tā, kā no viņiem prasīja likums," pārliecināts Ušakovs.
Taču konkrētā situācija iezīmējusi sistēmiskas problēmas ne tikai nozarē kopumā, bet arī būvnieku sadarbībā tieši ar pašvaldības iestādi. Kalnmeiers uzskata, ka "vadoties pēc šī gadījuma, darbojās princips - "es parakstīšu tev šos papīrus un uzrakstīšu, ka viss kārtībā, tu man savukārt parakstīsi, kad man vajadzēs, jo man jau viss kārtībā". Tur atklājas pašpaļāvība un nevērība, "ka es jau nekļūdos". Līdz šim nekas tāds nebija noticis. Tāpēc ir sekas. Šādā jomā ir jāpārbauda katrs solis vairākas reizes. Ja tādas pārbaudes nav un nav pēckontroles, tad ir traģēdija".
Vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijā, kas notika 2013.gada 21.novembrī, dzīvības zaudēja 54 cilvēki.
