Ēka Akmeņu ielā 15 ir viena no tām, ko Rīgas būvvalde ir iekļāvusi savā sarakstā kā bīstamas un tālākajai ekspluatācijai nepiemērotas ēkas. Ārēji ēkai gan lielus bojājumus neredz – galvenokārt vietām ir nogruvis apmetums, atsedzot ķieģeļus. Skaidri redzams, ka ēkā joprojām dzīvo cilvēki – pie ēkas izvietotas daudzas automašīnas, arī uz logu palodzēm daudzviet izvietotas mantas, un logi ir mazgāti un tīri, liecinot par nepārprotamu iedzīvotāju klātbūtni.
Rīgas būvvaldes dati liecina, ka blakus ugunsdzēsēju depo esošās ēkas pagraba pārseguma konstrukcija ir avārijas stāvoklī, un iedzīvotājiem par to ik dienas atgādina uz ēkas sienas uzlīmētie būvvaldes brīdinājuma plakāti.
Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka uzsver – ņemot vērā normatīvos aktus, būvvalde nevar pilnībā liegt iedzīvotājiem šādās mājās ienākt, tomēr mājas īpašniekiem ir jāatceras, ka par ēkas radīto apdraudējumu atbildīgi ir viņi.
"Civillikums paredz, ka katram būves īpašniekam ir jāatbild par savu būvi tā, lai no tās nerastos apdraudējums ne pašam, ne citiem iedzīvotājiem. Un šobrīd būvvalde, liekot pārtraukt ēkas ekspluatāciju, atsaucas uz šo faktu, un pašiem īpašniekiem ir atbilstoši normatīviem jārīkojas, jāizstrādā tehniskie risinājumi, lai ēka nebūtu avārijas stāvoklī. Vienlaikus Civillikums arī paredz, ka katram iedzīvotājam ir tiesības uz savu īpašumu, un līdz ar to būvvalde, aizliedzot ekspluatāciju, nevar aizliegt ieiet vai iziet no tā," teica Žūka.
Viņa norāda – salīdzinoši lielais šādu bīstamu ēku skaits daļēji ir saistīts ar faktu, ka līdz pat 2014.gada nogalei nevienai institūcijai nebija tiesību pārbaudīt jau ekspluatācijā privātīpašnieku ēku stāvokli. Pēc būvvaldes prognozēm, situāciju daļēji palīdzētu risināt obligāta un regulāru ēku tehniskā stāvokļa novērtēšana un laicīgāka remontu plānošana.
Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko uzsver, ka lielā mērā daudz Rīgas ēku slikto stāvokli ir veicinājušas arī iedzīvotāju kļūdas, izmantojot kanalizācijas sistēmas.
"Tad kad dzīvokļu īpašnieki, vēloties uzlabot savus dzīves apstākļus, ierīko tualetes ar skalojamām kastēm, dušas kabīnes, veļas automātus uzstāda, līdz ar to pārslogo sausās tualetes bedres, kuras regulāri pārplūst.
Un tādā veidā bojā mājas pamatus un, protams, arī tālāk aiziet šis mitrums uz visām nesošajām pagrabu pārseguma konstrukcijām, un agrāk vai vēlāk šis konstrukcijas – viņas visas korodē un bojājas," teica Mutjanko.
Atbildīgās institūcijas arī norāda – daudzdzīvokļu ēku avāriju gadījumos iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības pašvaldībā, tomēr daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem pašiem jāpieņem lēmums par ēkas remontu un tālāko ekspluatāciju, arī finansējums ir jānodrošina pašiem.
