Sagruvušās „Maximas" ēkas būvnieku „Re&Re" pārstāve Mārīte Straume aicināja sākt preses konferenci ar klusuma brīdi. Tiesa, par to, kā varēja notikt šī traģēdija, neviens no būvniecības procesā iesaistīto uzņēmumu pārstāvjiem skaidrību neviesa. Versiju vietā valdīja klusums. Arī no būvnieku pārstāvjiem:
„Mēs, iesaistītie, esam pārbaudījuši visu savu iekšējo procedūru un savu atbildību, un uz šo brīdi nav acīmredzamu pārkāpumu. Bet
projektu dokumentācija ir apjomīga, tagad jāveic padziļinātas analīzes, jāpieaicina eksperti, sadarbosimies visas institūcijas, lai pēc iespējas ātrāk noskaidrotu vainīgos un secinātu, kas ir iemesli. Šobrīd visas versijas ir vairāk spekulācijas," sacīja Straume.
Tiesa, žurnālisti vairākkārt atgādināja policijas izvirzītās trīs versijas. Tās jau no rīta pavēstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis:
„Pirmā versija ir saistīta ar objekta projektēšanas un uzraudzības iespējamiem pārkāpumiem. Otrā versija saistīta ar šī būvobjekta pirmās kārtas būvi, bet trešā versija saistīta ar otrās kārtas būves elementiem, proti, jumta seguma papildināšanu ar dažādiem materiāliem."
Arī Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs Latvijas Radio raidījumā „Labrīt" norādīja, ka pārkāpumi varētu būt notikuši būvdarbu veikšanas procesā. Jau pēc nelaimes viņš ievērojis, ka uz neiegruvušajām jumta konstrukcijām novietoti būvmateriāli.
Šā projekta būvuzraudzību veic uzņēmums "CM Consulting". Būvuzraugs Markuss Molls versijas par notikušo nekomentēja un norādīja, ka par cēloņiem varēs spriest tikai pēc ekspertīzes. Vēl otrdien būvuzraugs esot apsekojis ēku, bijis arī uz jumta, kur notika terases izveide, un secinājis, ka neesot bijusi nekāda pārslodze. Molls atzina, ka kļūdas savā uzraudzības darbā neredzot:
„Pēc šīs negulētās nakts, nē, es neredzu, es neredzu šobrīd. Protams, viss ir iespējams, neko nevar izslēgt. Bet pagaidām, nē. Mēs esam strādājuši atbilstoši likumam, atbilstoši līgumam, man liekas, ka viss izdarīts tā, kā pienākas".
Ēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmumi jau ir piesaistījuši būvinženierijas ekspertu Viesturu Celmiņu, kas jau esot sācies ekspertīzi, pārbaudot un pārrēķinot ēku inženiertehniskos risinājumus, tostarp, ēkas balstus, jumta noturību un slodzi.
Par daudz apspriesto „Maximas" zaļā jumta projektu būvnieku „Re&Re" pārstāve Straume norādīja, ka, jau projektējot, jumts tika paredzēts šādām slodzēm. Jumts nodots ekspluatācijā pirms diviem gadiem, sākotnēji to sedza oļu klājums, bet nesen oļi tika noņemti un aizvietoti ar vēl vieglāku substrātu.
Arī ēkas projekta autoru arhitektu biroja "Kubs" vadītājai arhitektei Zanei Kalinkai nav versiju par nelaimes cēloņiem:
„Visādi domāju, bet šobrīd nevaram pateikt, pacēlām visus rasējumus, viss atbilst normatīviem, viss saskaņots..."
Pēc Zolitūdes traģēdijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts no „Reformu partijas" norādīja, ka tiks vērtēta esošā likumdošana. Tiesa, pēc notikušās nelaimes sabiedrībā izskanējušas diskusijas par to, vai būvinspekcijas likvidēšana nav bijusi kļūda un vai tomēr šāda iestāde nebūtu jāatjauno. Premjers Valdis Dombrovskis no „Vienotības" gan atzina, ka vēl vienas valsts institūcijas izveide šāda veida traģēdijas nenovērsīs.
