„Mākoņu principu saglabājam, jautājums ir tikai par to tumšuma pakāpi,” tā saka Inese Ozoliņa no uzņēmuma „Restaurators”, rādot ar otiņu rūpīgi uzgleznotu ģipša marmora raksta imitāciju neparastā sūnu zaļā krāsā. Tam līdzīgs oriģināls atklājies, atsedzot bāli zaļās eļļas krāsas pārklājumu brangajām kolonnām VEF Kultūras pils foajē.
„Šajā ekspozīcijas laukumā es parādu, kā viss tika pārkrāsots vispirms ar kakao toņa eļļas krāsu un pēc tam ar vēsi zaļu toni. Bet mums nav tik daudz laika, un arī tas būtu ļoti dārgs process – restaurēt ģipša marmora kolonnas, tāpēc domāju, ka arhitekti izvēlējušies ļoti pareizu risinājumu – ka mēs veicam dekoratīvo krāsojumu, lai radītu iespaidu, ka tās ir marmora kolonnas,” atklāj Ozoliņa.
Šādu restaurācijas darbu, lai atjaunotu 50.gadu dekoratīvos elementus, VEF Kultūras pilī ir daudz. Bet celtniekus pārsteigusi ēkas sliktā būvniecības kvalitāte –
dažās sienās atklājušies būvgruži, bet parādes kāpnes izjukušas gandrīz pavisam.
Būvuzraugs Oļģerts Jurgensons no uzņēmuma „Rīgas serviss” neslēpj, ka tas viss nesis līdz daudz neparedzētu būvdarbu: „Kad sākām attīrīt starpstāvu pārsegumus, konstatējām, ka tā koka konstrukcija nav izturīga, un dabūjām jaukt ārā. (..) Redziet, piemēram, šie dēļi – tajā laikā tiem bija jābūt daudz labākā kvalitātē. Bet šie izskatās tā, it kā tie jau pirms tam būtu bijuši lietošanā. Tie ir ar bojājumiem, šķībi piezāģēti… Brīnos, kāpēc tajā laikā nevarēja būt normāli dēļi, bet tā diemžēl ir daudzās vietās (..). Jāsaka, kā ir –
neviens nedomāja un negaidīja, ka būs tik sliktā stāvoklī. Un tas viss aiz sevis vilka papildus izmaksas. Diemžēl.”
VEF Kultūras pili atklāja 1960.gadā, un šodien to par savām mājām sauc 43 amatieru kolektīvi. Atgriežoties vairāk vietas nebūs, atzīst VEF Kultūras pils jaunā direktore Liene Kubiļus. Bet ēka būšot daudz ērtāka gan pašdarbniekiem, gan skatītājiem.
„Ēka šobrīd, manuprāt, ir loģiski sadalīta it kā uz pusēm: ir tā saucamā publiskā daļa, un ir nodarbības. Tas nozīmē – kad notiks kādi lieli publiski pasākumi, nevajadzēs nevienu mēģinājumu procesu pārtraukt, pārcelt vai atcelt,” saka Kubiļus.
Sliktā stāvokļa dēļ gan VEF Kultūras pils jau ilgus gadus nav bijusi iekārota pasākumu vieta. Kubiļus paredz, ka pēc renovācijas tas kardināli mainīsies, un cer, ka nama Lielā zāle ar 800 vietām kļūs par jaunu punktu Rīgas kultūras kartē.
„Brīdī, kad Rīgai nav savas koncertzāles, varbūt VEF Kultūras pilij būs iespēja kādu laiku pildīt šo funkciju.
Jo mēs ļoti gribam strādāt uz to, ka šeit daudz viesotos arī profesionālie mākslinieki,” saka Kultūras pils direktore.
Avārijas stāvoklī esošā nama rekonstrukciju pēc ilgas gaidīšanas sāka pērn maijā un plāno pabeigt līdz šī gada novembrim. Kopējās izmaksas pašlaik lēš ap 12 miljoniem eiro, no kā piecarpus miljonus finansē pašvaldība, bet pārējo segs no Eiropas fondu naudas. Līgumu par ERAF finansējumu gan slēgs vien aprīlī, jo tikai nupat Eiropas līmenī dota zaļā gaisma bēdīgi slaveno „5 miljonu griestu” atcelšanai maza mēroga projektiem.
VEF Kultūras pils remonta pārbūves darbus veic uzņēmums „Velve”, kam tie jāpabeidz līdz 17.oktobrim.
