Būvnieku karteļa lietā projektu pasūtītāji jeb cietušie atbilstoši likumam no būvniekiem var pieprasīt zaudējumu piedziņu 10% apmērā no projekta izmaksām par konkurences kropļošanu, ja vien netiek pierādīts pretējais. "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir cietušais pasūtītājs piecos no 77 Konkurences padomes lēmumā minētajiem būvniecības projektiem. Pēc VNĪ izpilddirektora Ojāra Valkera teiktā, aplēses liecina, ka būvniecības objektos, kuros VNĪ ir cietušais pasūtītājs, būvnieku valstij nodarītais zaudējumu apmērs ir vismaz 4,8 miljoni eiro. Papildus šim sadārdzinājumam likums garantē cietušajai pusei tiesības prasīt un saņemt arī citas zaudējumu pozīcijas.
"Šobrīd mēs vēl veicam aprēķinus, un tuvākajās nedēļās plānojam tos pabeigt. Teikšu tā, lai negatīvi neietekmētu zaudējumu atgūšanas iespējas valsts interešu vārdā, es šobrīd gribētu atturēties atklāt detalizētu tiesvedības stratēģiju. Bet pagaidām ir atklāts jautājums, vai valsts un pašvaldību, tai skaitā arī valsts kapitālsabiedrību interešu pārstāvība zaudējumu atgūšanas procesā tiks nodrošināta centralizēti – ar speciāli pilnvarotas iestādes starpniecību. Domājams, ka mēs kā valsts kapitālsabiedrība esam gatavi abiem scenārijiem. Manuprāt, vispirms jāmeklē iespēja labprātīgi vienoties par zaudējumu atlīdzināšanu, jo tiesvedība nekad nav pašmērķis, bet galējs līdzeklis, kuru mēs nekavēsimies izmantot, ja būvnieki nebūs gatavi zaudējumus atlīdzināt labprātīgi," stāstīja Valkers.
Rīgas dome identificējusi deviņus kartelī iesaistītos objektus.
Advokāta biroja "TGS Baltic" zvērinātais advokāts Sandis Petrovičs, ar kuru Rīgas domes ir noslēgusi līgumu par savu interešu pārstāvību būvnieku karteļa lietā, norādīja, ka aprēķini par zaudējumu apmēru vēl tiek veikti. Par trīs objektiem ir lielāka skaidrība, jo tos būvēja "Velve", kas Konkurences padomes lēmumu akceptējusi. Iepriekš minētajos objektos zaudējumi mērāmi 2,5 miljonu eiro apmērā. "Velvei" ir nosūtīta pretenzija par tiem. Savukārt pārējos objektos esošie būvnieki ir vērsušies ar iesniegumu tiesā, kurā apstrīd Konkurences padomes lēmumu par karteļa esamību.
"Mēs šobrīd vērtējam to situāciju. Mēs nedomājam, ka ir kategoriski nepieciešams sagaidīt tiesvedības iznākumu Konkurences lēmuma apstrīdēšanas lietā. Bet, protams, ka pastāv zināmi gan tiesiski, gan finansiāli, gan varbūt arī reputācijas riski tomēr, ja nesagaidītu tā lēmuma stāšanos spēkā un vērstos pret būvniekiem. Pieļaujot varbūtību, ka Konkurences padomes lēmums tiek atcelts, tad riski var iestāties. Tas pagaidām vēl ir vērtēšanas jautājums," komentēja Rīgas domes nolīgtais advokāts.
Liepājas valstpilsētas izpilddirektors Ronalds Fricbergs pastāstīja, ka lielāka izvērtēšana karteļa radītajā sadārdzinājumā ir saistīta ar Liepājas slimnīcu, kurā būvnieks ir "Velve". Būvniecības darbi slimnīcā vēl turpinās.
"Gaidām Centrālās finanšu un līguma aģentūras lēmumu, kuru slimnīcai solīja atsūtīt šajā nedēļā. Attiecīgi tad rīkosimies. Mēģināsim vienoties. Ja būs 10% ieturējums, tad slimnīca mēģinās ar "Velvi" runāt. Lai "Velve" šo sodu tad ņem uz sevi. Vēl slimnīca, cik es zinu, ir vienojusies ar būvekspertu, kurš ir sertificēts, lai izvērtētu šo "Velves" piedāvājumu, vai tur nav sadārdzinājums. Ja tur kaut kas tāds būs, tad arī par to būs runa," stāstīja Fricbergs.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norādīja, ka tas ir valsts pārvaldes jautājums, kā zaudējumi no būvniekiem tiks piedzīti.
"Skaidrs ir viens, ka turpmākos gadus mūs sagaida daudzas tiesvedības, jo, visticamāk, šie pasūtītāji ies un mēģinās pierādīt, ka tur ir zaudējumi. Savukārt būvnieki pretim rādīs un stāstīs, ka viņiem ir objekti, kas ir bijuši pat ar mīnusiem, ir objekti, kas ir bijuši pa nullēm un ir objekti ar plusiem. Tur attiecīgi ir vismaz trīs veida scenāriji šajos objektos," izteicās Miķelsons.
Tas nozīmē, ka abas puses gadiem ilgi tiesāsies un strīdēsies, mēģinot pierādīt, kuram ir taisnība.
KONTEKSTS:
Pie būvnieku karteļa lietas strādāja gan Konkurences padome, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas gan neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm.
Savukārt Konkurences padome konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.
Aizliegtā vienošanās skar tādus objektus kā Mežaparka estrāde, Rīgas Tehniskā universitāte, Jaunais Rīgas teātris, Ventspils koncertzāle, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Okupācijas muzejs, kā arī vairākus privātus objektus. Kopā - 77 objektus.
Būvnieku karteļa lietas dēļ valsts zaudēs vismaz 18 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, liecina sākotnējās aplēses.
