Trešdien notikušajā Rīgas pils atjaunošanas padomē nekāds lēmums nav pieņemts, bet būvnieki pēc sēdes norādīja, ka pašlaik ir arestēti nevis Rīgas pils restaurētāja – SBRE konti, bet gan uzņēmumu "Skonto būve" un "Re & Re" konti, līdz ar to šie uzņēmumi nevar pildīt savas saistības citos objektos, izmaksāt strādniekiem algas.
Būvnieki jau lūguši prokuratūrai izskaidrot, kāpēc būtu jāiesaldē divu uzņēmumu konti, un gaida prokuratūras atbildi par šādu policijas lēmumu. „Loģiski, ka mēs to nevaram veikt, ja viņi netiek atbloķēti. Jāsaka tā, kā tas ir,” saka SIA „Skonto Būve” viceprezidents Ivars Millers. „Rīgas pils ir tikai viens objekts. Ir Dzintaru koncertzāle, infrastruktūras objekti, Rēzeknes universitāte.. Tas ir valstij kopumā,” piebilst SIA „RE&RE” valdes loceklis Didzis Putniņš.
Tikmēr VNĪ uztur savu prasību par 5,08 miljonu eiro piedziņu no „Skonto Būves” un „Re&Re” izveidoto būvnieku pilnsabiedrību "SBRE" par pils ugunsgrēku un gatavo prasību tiesā pret būvniekiem. VNĪ uzskata, ka laikā, kamēr risināsies tiesvedība, nepieciešams prasības nodrošinājums zaudējumu apmērā.
Būvnieki gan pieļāvuši, ka viņi varētu turpināt darbus pils atjaunošanā par saviem līdzekļiem un pakāpeniski samazināt šo prasījuma apmēru, atņemot no tā izmaksas par pils restaurāciju. Oficiāli šāds priekšlikums nav iesniegts, bet par to varētu turpināties diskusijas, bet VNĪ jau iepriekš pieļāva, ka atjaunošanos darbos varētu iesaistīt citus būvniekus.
Bloķēto kontu dēļ šobrīd celtnieki nevar izpildīt arī "Valsts nekustamo īpašumu" prasību par vairāk nekā piecu miljonu eiro nodrošinājuma iemaksu par pils ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem. Tiesa pils remonta pasūtītāji no šīs prasības neatteiksies un ja risinājums netiks rasts, netiek izslēgta iespēja meklēt jaunus celtniekus. „Vēlreiz izvērtēsim visus līguma aspektus. Ko nozīmē līguma saistībām valsts policijas paziņojums un kāda ir iespējama tālākā sadarbība. protams, ka mēs vērtēsim iespēju izvēlēties arī citu būvuzņēmēju, ja mēs nepanāksim vienošanos ar SBRE,” skaidro „Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.
Tikmēr pils atjaunošanas darbi kavējas. Šobrīd no teju 30 miljonu vērtā pasūtījuma izpildīti darbi 12 miljonu apmērā. Pēc ugunsgrēka pilī aizvien nav nodrošināts vajadzīgais mikroklimats, kas draud ar puves iemešanos būvkonstrukcijās. Ja tā notiks, tās vairāku gadu gaitā var pilnībā sabojāties. Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis tajā vaino pārmērīgo birokrātiju. „MK vajadzēja pieņemt lēmumu par ārkārtas situāciju, kas ļauj darīt darbus ātrāk bez daudz garām procedūrām. Paradokss ir tāds, ka nauda ir, bet birokrātiskā lietu ķeršanās un attiecīgās iestādes nodod vainu viena otrai. Tāpēc ir radīta padome, kas mēģina atrast konsensusu. Pagaidām tas iet ļoti grūti un es neredzu, ka Rīgas pils padome var veikt savu darbu,” norāda Lancmanis.
Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku policija aizdomās tur trīs cilvēkus, tāpat policija iesaldējusi divu juridisko personu kontus un uzlikusi arestu vairāk nekā 100 dažādiem transporta līdzekļiem. Kopumā policija iesaldējusi divu juridisko personu 62 banku kontus, kā arī uzlikusi arestu 111 dažādiem transporta līdzekļiem. Tikmer "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) gatavo prasību pret pilnsabiedrību "SBRE" un tās biedriem.
Jau pērn decembrī VNĪ pieaicināto pieredzējušo Igaunijas ekspertu slēdziens apstiprināja, ka Rīgas pils ugunsgrēka izcelšanās vieta ir būvnieka rīcībā nodotā daļa, bet ugunsgrēka iemesls - dzirkstele jeb jebkurš cits atklātas uguns avots. Saskaņā ar noslēgto līgumu par ugunsdrošību objektā būvdarbu laikā atbild būvnieks un būvuzraugs.
Ugunsgrēks pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā, tas sācies vietā, kur noritēja rekonstrukcija. Liesmas plosījās 3200 kvadrātmetru platībā, izdega jumts un bēniņi, kā arī telpas trešajā un ceturtajā stāvā.
