Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

FKTK pieprasa «PNB Bankas» maksātnespēju

Vai JRT rekonstrukcijas projektā būs mierizlīgums?

Būvnieki piedāvā mierizlīgumu par JRT projektu – gatavi segt daļu no papildu izdevumiem

Būvuzņēmums “RERE Būve 1” piedāvā valstij noslēgt mierizlīgumu attiecībā uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projektu, solot segt daļu no papildu izdevumiem. “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas pārstāv valsts intereses un ir JRT pārbūves pasūtītājs, vēlas iepazīties ar piedāvājuma juridiskajām niansēm. Turklāt VNĪ joprojām saskata šķēršļus sadarbībai ar “RERE Būve 1”.

ĪSUMĀ:

  • VNĪ lauza līgumu ar JRT rekonstrukciju būvnieku, un lieta nonākusi tiesā.
  • Tagad būvnieks piedāvā turpināt darbus, bet daļu no papildu izmaksām gatavs segt pats.
  • Tiek solīts, ka darbi tiktu pabeigti 2022.gada martā un izmaksātu par 2,6 miljoniem eiro vairāk.
  • Gailes arhitektu birojs neiebilst pret mierizlīgumu.
  • VNĪ vēl nesteidz piekrist un norāda uz juridiskiem riskiem.

VNĪ nemierā ar termiņiem

Būvnieki piedāvā septembrī atsākt darbu pie JRT rekonstrukcijas un to pabeigt līdz 2022.gada 31.martam. VNĪ paziņojumā medijiem norādīja, ka “RERE Būve 1” piedāvā paveikt darbus nevis iepriekš nolīgto divu, bet gan četru gadu laikā. Līdz šim esot izpildīti vien 3% darbu.

Turklāt grafikā iekļauti jau paveikti darbi, piemēram, trolejbusu kontakttīkli jau ir izbūvēti, bet būvnieka piedāvājumā šie darbi plānoti kā vēl veicami 2020.gada aprīlī, norāda VNĪ.

VNĪ ieskatā šāda pieeja skaidri apliecināja, ka “RERE Būve 1” nepārzināja un neņēma vērā reālo situāciju būvlaukumā un, iespējams, vispār nespēja realizēt būvprojektu iepriekš nolīgtajos termiņos un budžeta ietvaros.

VNĪ arī vērsa uzmanību, ka būvniekam esot piedāvāts termiņa pagarinājums par 123 dienām, taču tas no būvnieka puses netika apstiprināts. “Termiņu vilcināšana un nepamatoti budžeta pieprasījumi ir bijuši visā sadarbības laikā,” norādīja VNĪ.

Būvnieks piedāvā mierizlīgumu

"ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs Valdis KoksLatvijas Radio

    mierizlīgumā piedāvā veikt darbus, kas radušies projekta izmaiņu rezultātā, daļēji sedzot ar tiem saistītās izmaksas par saviem līdzekļiem. Ja slēgtu mierizlīgumu, nāktos rēķināties ar 2,6 miljoniem eiro lielām papildu izmaksām. Aptuveni 1,6 miljoni eiro būtu uz valsts pleciem, jo

    būvuzņēmējs esot gatavs segts izmaksas 925 tūkstošu eiro apmērā, tai skaitā novēršot blakus esošajām ēkām radušos bojājumus. 

    Tāpat būvuzņēmējs ar ekspertiem no Nīderlandes esot izstrādājis jaunu tehnisko risinājumu darbu turpināšanai, kura īstenošana neapdraudētu apkārt esošo ēku un tās iedzīvotāju drošību.

    Uzņēmumā skaidroja, ka tas nav ieinteresēts ilgstošā tiesvedībā. "Mēs nevēlamies meklēt nevienu no vainīgajiem. Ja mēs iesim atpakaļ tajā sarunā, kas ir šis te tiesiskais ceļš, tad tā būs tiesāšanās gadiem, un mēs neesam ieinteresēti tādā risinājumā,"  sacīja “RERE grupas” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboliņš-Āboltiņš.

    Līgumattiecībās iesaistītā trešā puse – Zaigas Gailes arhitektu birojs – mierizlīgumam neiebilst. “Mierizlīgums vienmēr ir labāks. Slikts miers ir labāks par labu karu. Ja tāda iespēja rastos, es neapšaubāmi būtu par to, jo īstenībā beigās tas būtu arī lētāk. Nemaz nerunājot par laiku,” sacīja “Zaigas Gailes birojs un partneri” pārstāvis, uzņēmējs un bijušais politiķis Māris Gailis.

    VNĪ vēl neatbild 

    VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris VārnaLatvijas Radio

      Tikmēr VNĪ vēl neatbildēja, vai piekrīt mierizlīgumam. VNĪ vēlas iepazīties ar piedāvājuma detaļām un noskaidrot juridiskas nianses. Neesot skaidrs, vai papildu tēriņus atbalstītu Valsts kontrole un vai tā šādā darījumā nesaskatītu valsts naudas izšķērdēšanu. Tāpat papildu izmaksas varētu būt arī pretrunā godīgai konkurencei attiecībā pret citiem būvniekiem.

      “Šobrīd nav skaidrs, kā tiek risināti visi juridiskie šķēršļi. VNĪ vērtēs būvnieka “RERE Būve 1” iesniegto piedāvājumu un gatavību uzņemties atbildību, spēju novērst drošības un kvalitātes pārkāpumus un vai tas ir iekļauts “RERE Būve 1” iesniegtajā priekšlikumā,” paziņojumā medijiem norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

      Vienlaikus paziņojumā medijiem VNĪ pauda, ka pagaidām vienīgais saprātīgais risinājums ir līdzšinējās sadarbības izbeigšanas apstiprināšana tiesvedības vai sarunu ceļā un jauna konkursa izsludināšana.

      KONTEKSTS:

      Aptuveni 20 miljonu eiro vērto līgumu par JRT atjaunošanu VNĪ ar “RERE Būve 1” noslēdza pirms gada. Darbi objektā ir apturēti kopš novembra beigām, kad būvnieki pamanīja bojājumus blakus ēkās.

      Jūlija beigās VNĪ paziņoja, ka lauzīs līgumu ar JRT būvnieku un meklēs jaunu būvnieku, kā arī prasa piedzīt līgumsodu gandrīz 210 000 eiro. Uzņēmuma darbā konstatēti pārkāpumi kvalitatīvā būvniecībā un termiņu neievērošana. Savukārt būvniecības uzņēmums norādīja, ka tiekot vainots par kļūdām tehniskajā projektā, ko izstrādājis "Zaigas Gailes birojs un partneri", savus pārkāpumus noliedz un līgumsodu labprātīgi nemaksās.

      VNĪ pēc līguma laušanas ar būvniekiem plānoja 13.augustā pārņemt JRT būvlaukumu, bet būvnieki uzskata – kamēr notiek tiesa par līgumu, nav pamata atstāt būvlaukumu. Tiesa apmierināja būvnieku blakus prasību - kamēr iztiesā strīdu par līgumu, aizliegt VNĪ slēgt jaunu līgumu ar citiem būvniekiem JRT projektā.

      Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti