Būvniecības uzraugi: Vanšu un Zemitāna tilti – pirmsavārijas stāvoklī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rīgas Vanšu un Jorģa Zemitāna tilti ir pirmsavārijas stāvoklī, un nepieciešama neatliekama detalizēta tehniskā izpēte, nosakot bojājumu apmēru un ietekmi uz nestspēju, kā arī nepieciešami neatliekamie aizsardzības un atjaunošanas darbi, uzskata Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Atsaucoties uz biroja secinājumiem, Ekonomikas ministrija ierosina valdības noteikumos noteikt vienotu termiņu - reizi 5 gados apsekot tilta tehnisko stāvokli.

Pēc Vanšu tilta pārbaudes 6. martā birojs informāciju par konstatētajiem bojājumiem un ieteikumus tālākajai rīcībai nodeva Rīgas pilsētas domei un būvvaldei.

Pārbaudē secināts, ka kāpņu salaidumā dzelzsbetona konstrukcijās vietām redzams nekvalitatīvi iestrādāts betons, redzami tukšumi, kas radušies, pārkāpjot būvdarbu tehnoloģiju, atsegtais tērauda stiegrojums pakļauts mitruma ietekmei. Tāpat kāpņu nesošās dzelzsbetona konstrukcijas ir bojātas, betons atdalījies, sadrupis un, iespējams, zaudējis noturību, tērauda stiegrojums daudzās vietās atsegts un korodējis.

Rīgas dome nolēma slēgt visas kāpnes, taču biroja direktore Svetlana Mjakuškina norāda, ka trauksme nav tikai par kāpnēm. Par nestspējas pietiekamību jāpārliecinās, detalizēti izpētot visu tiltu.

“Vanšu tilta ārējo – ietvju nesošajās metāla konstrukcijās un to skrūvju savienojumos vērojama stipra korozija. Īpaši bīstamā tehniskajā stāvoklī birojs novērtējis vairākas nesošās šķērssijas virzienā no Valsts prezidenta pils, kur novērojamas siju balstu deformācijas un to sabrukuma pazīmes, proti, atsegts siju slodzi nesošais stiegrojums, garenvirziena un caurejošas plaisas. Ir nepieciešams veikt detalizētu tehnisko izpēti, lai pārliecinātos par tilta stāvokli un konstrukciju nestspēju, lai nekavējoties veiktu nepieciešamos uzlabošanas darbus,” norādīja biroja vadītāja.

Daugavas labā krasta Vanšu tilta kritiskā tehniskā stāvokļa galvenie cēloņi ir nolaidīga tilta ekspluatācijas uzraudzība un, iespējams, iepriekš atklāto neatbilstību kritiska nenovērtēšana un to savlaicīga nenovēršana, informēja birojs.         

Arī apsekojot Zemitāna tiltu, birojs secināja, ka pirmsavārijas stāvoklī atrodas vairākas tilta nesošās šķērssijas un visas četras kāpnes.

Atsevišķās vietās vērojamas siju balstu deformācijas un to sabrukuma pazīmes. Apkārtējā vides, mitruma, mainīgas āra gaisa temperatūras, ziemas uzturēšanas darbu iespaidā betonā iespējamas dažādas ķīmiskas reakcijas. Tā kā konstrukcijas ilgstoši tika pakļautas mitruma iedarbēm, tad bojājumi var  izpausties ne tikai konstrukcijas virsmā, bet arī dziļāk konstrukcijā.

Lai nepieļautu tālāku tilta konstrukciju degradēšanos, ir nekavējoties jāpasargā konstrukcijas un elementi no mitruma kaitīgās ietekmes un jāveic bojāto tilta elementu un konstrukciju nostiprināšana un atjaunošana.

Tāpat kā Vanšu tiltu konstrukcijām, Zemitāna tilta konstrukcijām un kāpnēm ir jāveic detalizēta tehniskā izpētē, lai noteiktu tilta nestspēju un bojājumu apmēru. Kāpnēm, kas nodrošina gājēju kustību pāri tiltam un piekļuvi sabiedriskā transporta pieturai uz tilta, pēc iepriekš izstrādāta projekta būtu veicama papildu aizsargājošu konstrukciju uzstādīšana, kas novērstu draudus garāmgājējiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis norādīja, ka šādu situāciju dēļ tiek apdraudēti ceļu un tiltu lietotāji, un tā liecina par neefektīvu pašvaldības būvvaldes būvniecības procesa kontroli par pašvaldības būvniecības objektiem.

Tāpēc nepieciešams Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotu termiņu - reizi 5 gados veikt tilta tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu būves atbilstību mehāniskajai stiprībai un stabilitātei, kuras laikā pārbaudītu segu konstrukciju, tiltu balstu un laiduma konstrukciju nestspēju.

Savukārt, ja tehniskās apsekošanas laikā tiek konstatēti redzami būves konstrukciju bojājumi, kas var mazināt būves stiprību vai noturību, īpašniekam jāveic nepieciešamie pasākumi to novēršanai, tai skaitā ekspluatācijas ierobežošana vai pārtraukums līdz bīstamības novēršanai.

Tāpat Ekonomikas ministrija rosinās noteikt 60 darba dienu termiņu šādu objektu pieņemšanai ekspluatācijā, lai veicinātu ielu un tiltu nodošanu ekspluatācijā, kad būvdarbu veicējs būvdarbus ir pabeidzis. Vienlaikus plānots ieviest būves vietas nodošanas aktu un būvdarbu pabeigšanas aktu, kuros tiks noteikts, kurā brīdī kurš atbild par būvdarbu vietu – ielas uzturēšanu, satiksmes organizēšanu. Laiku no būvdarbu pabeigšanas līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā turpmāk plānots ieskaitīt garantijas termiņā.  

KONTEKSTS: 

Marta sākumā no Vanšu tilta kāpņu margām atdalījās un nokrita betona detaļas, tāpēc tās tika slēgtas. Par tiltu atbildīgā Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāvji tilta sliktajā stāvoklī vainoja laika apstākļus - tilta daļas esot atdalījušās lielā sala dēļ, kas divas nedēļas valdīja Latvijā.

Abas Vanšu tilta kāpnes tika slēgtas, kā arī ir ierobežota pārvietošanās patiltē zem kāpnēm.  

Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) sacīja, ka Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties šoruden. Mediju arhīvi gan liecina, ka jau pirms pieciem gadiem Ušakovs solījis tiltu remontēt, sakot – kapitālo remontu tas piedzīvos 2017.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti