Pēc pašvaldības lūguma savu ieskatu mājas-kuģa skandālā tagad sniedzis arī Būvniecības valsts kontroles birojs, kas norāda: "Gan atsevišķi novietotie un ar betonu aizpildītie grodi, gan grodi kopā ar uz tiem novietoto ēku atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajai būves definīcijai ir uzskatāmi par būvi."
Tomēr, kad vaicāts, vai šis atzinums ļaus virzīties uz priekšu konflikta risinājumā, Pāvilostas mērs bija noraidošs. Objekts jau esot reģistrēts Kuģu reģistrā, un ar šo atzinumu to mainīt nevarot. Tas gan nenozīmējot, ka nekas nemainīsies, jo rīkoties solījis pats īpašnieks Argods Lūsiņš.
"Tas dokuments... Es pat negribu teikt dokuments, tas ir viena inspektora viedoklis. Viņi paši arī ir uzrakstījuši, ka viņš nav saistošs ne pašvaldībai, ne arī kādai trešajai personai. (..) Vakar pašvaldība saņēma rakstisku vēstuli no Lūsiņa kunga, ka viņš līdz 1.jūlijam konstrukciju aizvāks," teica Pāvilostas novada priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs Salas novadam”).
Tikmēr uz jautājumu, vai situācija prasa kādas izmaiņas normatīvajos aktos, atbildi sniedzis Ministru kabinets. Šī un citu līdzīgu gadījumu risināšanai regulējums jau šobrīd esot gana labs. Piemēram, Jūras kodekss, kas attiecas uz kuģu reģistrāciju, grozīts jau 2013.gadā.
