Sadaļas Sadaļas

Būvniecības likumu vairs daudz negrozīs; cer arī uz citām pārmaiņām nozarē

Daudzus gadus tapušā un pretrunīgu vērtējumu guvušā Būvniecības likuma stāšanās spēkā ir atlikta vēl vienu reizi - šoreiz līdz oktobrim. Koalīcijas lēmums atlikt likuma stāšanos spēkā jau ir izraisījis bažas, ka politiķi ar politiski jūtīgā lēmuma pieņemšanu vēlas nogaidīt, līdz pieklusīs Zolitūdes traģēdijas atskaņas un ka papildus piešķirtais laiks raisīs kārdinājumu iesaistītajām pusēm panākt likuma pārskatīšanu. Tomēr atbildīgās institūcijas sola, ka nekādas būtiskas atkāpes no šobrīd jau izstrādātā regulējuma vairs netiks pieļautas.

Amatpersonas: Būvniecības likuma veidošanā lielāka daļa darba jau paveikta

„Tas nav tikai no mums gluži atkarīgs, un, protams, mēs darīsim visu iespējamo, lai šie būvniecībai būtiskie jautājumi virzītos uz priekšu,” tā saka bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).

Ekonomikas ministrijas (EM) iespējas tomēr izrādījās nepietiekamas, lai, pretēji Pavļuta iecerei, panāktu ātru jaunā būvniecības likuma stāšanos spēkā - sākotnēji februārī, bet vēlāk - maijā.  Šobrīd valdošā koalīcija ir nolēmusi atlikt likuma stāšanos spēka jau līdz Saeimas vēlēšanu laikam oktobrī.

Lēmums jau otro reizi atlikt ilgi tapušā likuma stāšanos spēkā tikai apliecina to, ka politiķu, pašvaldību un būvniecības industrijā par jauno regulējumu ir asas domstarpības.

Par likumu atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs gan skaidro, ka likuma stāšanās spēkā atcelta tikai saistībā ar nepieciešamību likumā iekļaut arī normas par būvniecības kontroles biroja izveidi. „Būtiskas izmaiņas Būvniecības likumā ir tās, kuras jau šobrīd skatās Saeima. Tieši tāpēc šis pagarinājums ir nepieciešams, jo Saeima skatās jaunas institūcijas izveidi – Valsts būvniecības kontroles biroju, kas lielā mērā būs atbildīgs par funkcijām, kas skars noteiktas būves (...),” stāsta Spiridonovs.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš norāda, ka topošais  regulējums par būvniecības kontroles biroju ir nozīmīgs tieši no sabiedrisko ēku drošības viedokļa. „Protams, ir procesā Valsts būvniecības kontroles birojs, kurā tiek noteikts, ka attiecībā uz sabiedrības celtnēm un kurās cilvēku ietilpība ir lielāka par 100 un kuras ir dārgākas sākotnēji par pusmiljonu eiro – tās būvniecības laikā uzraudzīs Valsts būvniecības kontroles birojs (..),” klāsta Ozoliņš.

Ozoliņš uzsver, ka līdz ar šo normu apstiprināšanu Saeima kopumā darbu pie Būvniecības likuma būs pabeigusi, un, pēc viņa domām, kopumā darbs pie jaunā būvniecības regulējuma notiek pietiekami raiti. Turpmāk savs darbs esot jāveic ministrijām, piemēram, jāsaskaņo nepieciešamie Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Arī Spiridonovs norāda, ka kopumā lielākā daļa darba pie jaunajām normām gandrīz pabeigta. „Lai šo tālāku funkciju iestrādātu MK noteikumos, mums ir nepieciešams Saeimas gala lēmums un Saeimas pieņemtie likuma grozījumi. Tieši tāpēc šāds pagarinājums ir pieņemts,” saka Spiridonovs.

Tiesa, Spiridonovs atzīst, ka likuma stāšanās spēkā atlikšana ir pamudinājusi iesaistītās puses - industriju un pašvaldības - censties atsākt diskusijas par likumu, tāpēc ministrija centīsies lēmumu pieņemšanu īstenot ātri. „Ir tā, ka šīs puses jau šobrīd to dara (..) Tas ir process, kam nav redzams gals, jo vienmēr kāda puse gribēs vienas vai otras izmaiņas (..),” saka Spiridonovs.

EM pārstāvis prognozē, ka likuma un to pavadošo noteikumu galīgā versija būs skaidra jau vasarā.

Būvinženieru asociācija: Likuma pieņemšana bija jāatliek, taču priekšā ir arī citi darbi

Būvniecības industrija pret koalīcijas lēmumu atlikt būvniecības likuma stāšanos spēkā vērtē ar sapratni, norādot, ka šobrīd likuma stāšanās spēkā tiešām būtu pāragra, tomēr par radikālām korekcijām normatīvos industrijas pārstāvji nerunā.

Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņa Straumes teiktais ļauj secināt, ka jaunais būvniecības regulējums, būvnieku ieskatā, joprojām nav ņēmis vērā arī visas Zolitūdes traģēdijas sniegtās mācības. „Mēs pagaidām nejūtam to gandarījumu par secinājumiem, kādi būtu izdarīti pēc Zolitūdes traģēdijas (..) Apgalvot, ka apdrošināšana atrisinās kvalitātes jautājumus, ir galīgi nekorekti, jo apdrošināšana sedz zaudējumus, taču jāstrādā arī preventīvi,” norāda Straume.

Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs arī nosauc vairākas lietas, kuras likumdevējiem līdz laikam, kamēr jaunais Būvniecības likums stājas spēkā, būtu jāatrisina. „(..) Pirmkārt, lai būtu sakārtoti kvalitātes standarti, eirokodeksi – lai nebūtu tā, kā bija „Maxima”, ka tērauda lokne bija jārēķina pēc trim dažādām normatīvām bāzēm,” sacīja Straume.

Pēc viņa domām, tuvākajā laikā arī būtu jāatrisina jautājums par to, kā īstenot darbu pie jauniem normatīviem un kā lemšanas procesā iesaistīt būvniecības ekspertus. Viņš izsaka cerību, ka būs jauns nosacījums – ja valsts budžetā naudas nav, tad valsts veic atskaitījumus no jebkura objekta un rada speciālu fondu, kas palīdz veidot būvniecības normatīvo bāzi. Tāpat ir cerība, ka būs likums par nevalstiskajām profesionālajām organizācijām, kas palīdzēs vētīt būvobjektu kvalitāti un radīt normatīvo bāzi.

Pašvaldības uztraucas par būvinspektoru pārslodzi

Pret jauno būvniecības regulējumu daudzi būtiski iebildumi joprojām ir arī pašvaldībām, uz kuru pārraudzībā esošajām būvvaldēm gulsies būvnieku uzraudzības lielākais smagums. Tiesa, Būvniecības likuma stāšanās spēkā daļu no problēmām atrisinās, norāda Bauskas novada būvinspektors Andris Barovskis. „Ja pieņem Būvniecības likumu un nav pieņemti pārējie MK noteikumi, tad nav jēgas (..) Visam savā starpā ir jābūt saistītam,” nosaka Barovskis.

Viņa teiktais ļauj secināt, ka daļa no problēmām ir saistīta ar faktu, ka gan pašvaldību, gan nozares ekspertu teiktais ne vienmēr ticis pietiekami ņemts vērā. „Mēs esam sēdējuši, strādājuši, sprieduši, strādājuši diezgan ilgi, bet es neredzu, ka tur kaut kas būtu ņemts vērā,” saka Barovskis.

Bauskas novada būvinspektors neslēpj, ka pašvaldībām ir nopietns pamats uz jauno regulējumu raudzīties ar lielām bažām, jo būvinspektori pašvaldībās jau šobrīd strādā ar lielu slodzi, un pēc jaunu prasību ieviešanas šī slodze palielināsies vēl vairāk. „Ja slogu uzliks vēl lielāku (..) ar tiem pašiem resursiem, kas šobrīd ir, būs diezgan grūti to izdarīt,” atzīst būvinspektors.

Lai jaunais Būvniecības likums varētu stāties spēkā, līdz taam Ministru kabinetam ir jāapstiprina gandrīz 20 Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz šo likumu un turpmāk regulēs būvniecības procesu. Šo noteikumu izstrādes un saskaņošanas procesā ir notikušas vismaz 43 saskaņošanas sanāksmes, saņemti un izvērtēti ap 1000 iebildumiem un priekšlikumiem, un kopumā jaunā Būvniecības likuma apstiprināšanas process guvis vērtējumu kā haotisks un pretrunīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt