Cilvēkiem ar invaliditāti visvairāk ar sarežģījumiem nākas saskarties ārpus telpām – lai gan dažviet vides pieejamība ir sakārtota, tomēr tas ir saraustīti un trūkst kopējas sistēmas, pastāstīja invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vides pieejamības eksperts Aigars Bolis.
Savukārt attiecībā uz ēkām daudz labāka situācija ir tajās, kas ir privātīpašnieku rokās, bet bēdīgāk ir ar pašvaldību telpām, atzina Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Viņš piebilda, ka situācijai tomēr būtu jābūt pretējai un tieši valstij un pašvaldībām jārāda priekšzīme.
Druķis arī atzina, ka pašlaik regulējums attiecībā uz ēku vides pieejamību ir samērā liberāls, bet nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas tomēr piespiestu ēku īpašniekus šo jautājumu sakārtot. To gan nevarētu izdarīt uzreiz, un būtu jādod kāds noteikts laiks vides pieejamības sakārtošanai.
Tikmēr Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājas vietnieks Normunds Pīlips norādīja gan uz vairākām problēmām, gan padalījās ar labiem piemēriem. Viens no tādiem ir Liepājas pilsēta, kur ir labi piemērota vide cilvēkiem ar redzes problēmām. Tajā ir pielāgots apgaismojums un norādes. Pilsētā pat jūrmalā peldvietas aprīkotas ar skaņu signāliem, lai cilvēki ar redzes problēmām patstāvīgi varētu peldēties.
