Sadaļas Sadaļas

Būvniecības kontroles birojs vēlas atteikties no daļas pienākumu

Ilgi un grūti tapušais, Zolitūdes traģēdijas atblāzmā beidzot pieņemtais Būvniecības likums spēkā ir kopš pērnā gada oktobra, taču tagad – pusotru gadu pēc Zolitūdes traģēdijas - izskan vēlme to vērt vaļā un koriģēt. Korekcijas skar atbildību un pienākumus.

Piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojs vēlas uzraudzīt un pieņemt ekspluatācijā tikai tos būvobjektus, kas uzsākti pēc jaunā procesa, nevis iepriekš. Par to satraukta ir Latvijas Pašvaldību savienība, kas rēķinājās ar likumā nosprausto jaunās iestādes funkciju. Taču arhitekti ceļ trauksmi, ka viņiem uzlikts pārāk liels atbildības slogs.

Līdz šim nav nevienas ēkas, kas būtu jāslēdz

Pēc Zolitūdes traģēdijas daudzi speciālisti atgādināja par pārsteidzīgo Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, tādēļ viena no lielākajām izmaiņām jaunajā Būvniecības likumā ir valsts kontroles atgriešana pār būvniecības procesu. „Pašvaldības nespēja uzraudzīt būvniecības procesus, un joprojām ir augstie korupcijas riski, īpaši objektos, kur pasūtītājs ir valsts vai pašvaldība,” sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Agnese Lešinska nosauc iemeslus, kāpēc pērnā gada oktobrī izveidoja Būvniecības valsts kontroles biroju.

„Gribētos cerēt, ka tieši tā tas arī būs, ka biroja inspektori nodrošinās gan to, ka būs kvalitatīvs būvniecības process, ka tiks mazināti visi korupcijas riski gan būvatļaujas izdošanas procesā, gan pēc tam būvniecības procesā, un ekspluatācijā tiks nodotas drošas, kvalitatīvas un energoefektīvas ēkas,” viņa piebilst.

Šobrīd Būvniecības kontroles birojā strādā 20 būvinspektori, vēl četri kolēģi tiek meklēti. Birojs jau ķēries klāt vienai no savām funkcijām - ekspluatācijā nodoto publisko ēku, piemēram, skolu, lielveikalu un teātra ēku uzraudzībai.

Pārbaudītas aptuveni 180 ēkas - pārsvarā tirdzniecības centri. „Nedaudz zem 10% gadījumu esam no savas puses saistošos lēmumus pieņēmuši tirdzniecības centru īpašniekiem, kas viņiem attiecīgi jānovērš. Nav neviena ēka, kur esam teikuši, ka ir jāslēdz,” stāsta Pēteris Druķis, kurš biroju vada kopš janvāra.

Savukārt no 1.jūlija Būvniecības kontroles birojam būs arī jāuzrauga, kā notiek būvdarbi likumā noteiktajās būvju grupās. Piemēram, jaunu publisku ēku, kur vienlaikus uzturēsies vismaz simt cilvēku, būvniecība.

Tātad būvlaukumos vairs neredzēs pašvaldību būvinspektorus, bet gan biroja inspektorus.

Negrib uzmanīt objektus, kuros iepriekš birojs nav bijis

Tomēr jaunizveidotais birojs vēlas koriģēt likumā noteikto. „Mēs no savas puses sakām, ka mums vajadzētu doties jau uz tādiem būvobjektiem, kas būvēti pēc šī jaunā procesa, kur mēs esam klāt jau no būvatļaujas izsniegšanas brīža,” norāda Druķis.

„Likumdevējs nav radījis nekādus pārejas noteikumus, tas uzskata, ka mums tas no 1.jūlija ir jādara. Tas nozīmē, ka mums var nākties pieņemt ekspluatācijā tādus objektus, kur mēs neesam pat ne reizi bijuši,” uzsver būvniecības uzraudzības biroja vadītājs.

Birojs jau vērsies Saeimas Tautsaimniecības komisijā, lai precizētu termiņu. „Tās vienkārši ir tādas nepilnības – procesa vidū uztaisīts, ka pa vidu tādu kā stafetes kociņu pārņemam, bet no sistēmiskuma viedokļa – kā esmu norādījis gan Saeimai, gan ministrijai – loģikas nav,” sacīja Druķis. „Mums kā birojam visloģiskāk būtu paskatīties no malas uz visiem objektiem, sākot no būvatļaujas izsniegšanas brīža līdz pieņemšanai ekspluatācijā. Pamatā lai to visu dara būvvaldes, un mēs no valsts puses – kur valsts uzskata, ka ir paaugstināta bīstamība -, spējam attiecīgās kontroles veikt. Pie kam samērīgas un nevis visas pēc kārtas. Lai nebūtu tā, ka viss tiek vēlreiz pārbaudīts, ko būvvalde jau pārbaudījusi,” uzsver Druķis.

Vēl jānorāda – iepriekšējais regulējums paredzēja, ka būvatļaujas izsniegšana deva tiesības uzreiz sākt būvdarbus, taču, atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam – būvatļauja dod tikai tiesības uzsākt projektēšanas procesu, un līdz būvlaukumam, kur notiks biroja pārbaudes, var paiet pat divi gadi.

Pašvaldību savienība ir neapmierināta

Par Būvniecības valsts kontroles biroja iecerēm pagarināt termiņu satraukusies ir Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tapusi pat vēstule ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), ko rakstīja Pašvaldību savienība

„Birojs nav gatavs pieņemt ēkas ekspluatācijā un pašlaik tiek apstrīdēts jautājums par sabiedrisko ēku definīciju, viņi grib aizstāt publisko ēku definīciju ar sabiedrisko ēku definīciju un sašaurināt šo loku. Līdz ar to mums nav skaidrs, vai birojs kontrolēs šos būvdarbus, kas uzsākti pirms 1.jūlija, vai tikai tos, kas uzsākti pēc 1.jūlija, un tamlīdzīgi un tā joprojām,” stāsta LPS padomnieks Aino Salmiņš.

Arī Lešinska uzsver – Būvniecības kontroles birojam noteikti ir jāturpina un jāveic būvdarbu kontrole tādā apmērā, kā tas noteikts likumā. Jo biroju jau veidoja ar domu, ka tas pārņems daļu no pašvaldību būvvalžu funkcijām.

Savukārt Latvijas Arhitektu savienība ir satraukusies par ko citu – jaunajā regulējumā paredzēto atbildības slogu. Atbildības sadaļa neesot pietiekoši precīza. „Mums vēl arvien draud risks, ka mums mēģina uzvelt atbildību par to, ko darījis kāds cits, vienkāršoti izsakoties. Piemēram, projektā iesaistītie speciālisti,” norāda Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa.

Viņa pauž, ka, piemēram, arhitekts kā būvprojekta vadītājs nav un nevar būt atbildīgs par tādu būvprojekta daļu un sadaļu pamatā esošiem aprēķiniem, kuru autors nav pats arhitekts. Tāpēc savienība aicina kolēģus rūpīgi izvērtēt dokumentus, kurus tie paraksta kā sertificēti arhitekti, īpaši būvdarbu veikšanas procesā.

„Mēs aicinām cilvēkus nedarīt to, kas viņiem nav jādara; ja nav autoruzraugam bijusi nodrošināta pietiekama kontrole pār objektu, ja viņš nav bijis klāt pie darbu pieņemšanas, nevajag parakstīt,” saka Rožulapa. „Un nevajag īstenībā arī parakstīt pat, ja esi bijis klāt, jo [nav] iespējas pārbaudīt to, ko savām rokām neesi darījis. Tā nevar būt tāda pati atbildība kā cilvēkam, kurš uz vietas konkrēto darbu ir darījis, piemēram, sējis stiegrojumus, skrūvējis skrūves, vilcis elektrības vadus,” atzīst sertificēšanas centra vadītāja.

Ekonomikas ministrijā par to vien saka - paši arhitekti gadiem ilgi piedalījās darba grupā, kur sprieda par jauno likumu, un iespējams, korekcijas viņu viedoklī ieviesusi Zolitūdes traģēdija, jo apsūdzība uzrādīta arī arhitektam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt