Sarunā ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu („Vienotība”) Demme, kurš ir arī Kontroles departamenta direktors, vienojies, ka „šī brīža prioritāte ir nodrošināt nepārtrauktu publisko ēku ekspluatācijas drošības kontroles procesu, būvspeciālistu kompetences novērtēšanas organizēšanu, kā arī turpināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošanu, nodrošinot elektronisku būvprojektu saskaņošanu”.
„Būvniecības valsts kontroles birojs turpina darbu iesāktajā režīmā, mums ir šim gadam izstrādāts plāns un saskaņots ar Ekonomikas ministriju,” šogad iecerētos darbus ieskicēja direktora pienākumu izpildītājs Demme.
Piemēram, birojs plāno veikt aptuveni 600 būvdarbu valsts kontroles. Tāpat arī publisko ēku veikt 850 publisko ēku ekspluatācijas drošuma kontroles pārbaudes, no tiem vairākums būs pirmreizējas jaunos objektos.
Aprīlī Ekonomikas ministrija plāno izsludināt atklātu konkursu uz biroja vadītāja amatu.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”) pieļāva, ka konkursam varētu piesaistīt personālvadības kompāniju, kas īpaši uzrunātu kandidātus. Viņš arī nedomā, ka salīdzinoši neliela alga varētu būt šķērslis.
Pašreiz biroja vadītāja alga ir nepilni 1500 eiro. Salīdzinājumā ar vadošu amatu privātajā sektorā, tas nav īpaši konkurētspējīgs atalgojums.
Tikmēr nozares pārstāve uzsver – divu gadu laikā Būvniecības valsts kontroles birojs kļuvis par nozīmīgu iestādi nozarei, tāpēc jaunais vadītājs jāizvēlas atbildīgi.
“Neapšaubāmi, ka kontroles biroja vadītāja amatā ir vajadzīgs cilvēks ar tiešām neapšaubāmu reputāciju, jo šai iestādei ir ļoti lielas pilnvaras būvniecības kontroles procesa uzraudzībā un vadībā,” uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ekonomikas ministrs apņēmies atrast šajā amatā cilvēku, kurš spētu samazināt birokrātiju lēmumu pieņemšanā un ieviest elektronisko būvniecības informācijas sistēmu.
Ašeradens pirmdien preses konferencē arī sacīja, ka Druķis, pametot Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja amatu, ir rīkojies kā godavīrs, izvēloties nemest ēnu uz iestādes vadītāja reputāciju.
Pagājušajā nedēļā ceturtdien Ašeradens ticies ar Pēteri Druķi un abi runājuši par Druķa tiesvedību, pirmdien preses konferencē vēstīja ministrs.
„Mēs redzam, ka birojs pats, gan arī tā vadītājs bieži vien pieņem ļoti nopietnus administratīvus aktus, un jebkurš reputācijas apdraudējums radītu nopietnas problēmas nākotnē,” pauda Ašeradens.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka tas arī bijis iemesls, kāpēc abi vienojušies par tālāko, un uz abpusējas vienošanās pamata pārtrauktas darba attiecības ar Pēteri Druķi.
„Teiksim tā, mums bija ļoti gara saruna par šiem jautājumiem, mēs izvērtējām esošo situāciju, es domāju, ka tā bija tāda godavīra rīcība - nemest reputācijas ēnu uz biroju un pieņemt lēmumu atkāpties, un turpināt savu karjeru citā jomā,” sacīja ministrs.
Jautāts, vai jau iepriekš nebija zināms par Druķa tiesvedību, Ašeradens atbildēja, ka tagad ir zināms tiesas spriedums. Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka līdzšinējo Pētera Druķa profesionālo sniegumu biroja vadībā vērtē kā labu.
Ar pašu Pēteri Druķi Latvijas Radio pirmdien neizdevās sazināties, bet Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” viņš iepriekš atzina, ka Rīgas apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēs.
Savukārt Demme par Druķa atkāpšanos sacīja: “Es teiktu, ka negaidīts tas lēmums bija.”
“Druķa kungs bija pieredzējis speciālists, un pienesums birojam bija būtisks. Bet savādāk – birojs strādās ierastajā režīmā,” sacīja Demme.
Vai pats piedalīsies konkursā uz vadītāja amatu, Demme vēl neesot paguvis izsvērt.
LTV raidījums „De facto” svētdienas, 2.aprīļa vakarā ziņoja, ka Druķis amatu pameta saistībā ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā skatīts Druķa un viņa iepriekšējās darbavietas „Inspecta Latvia” strīds. No sprieduma izrietēja, ka Druķis par firmas līdzekļiem nodrošinājis savu kāzu mielastu, kā arī dažādas sadzīves preces, un naudu nav atdevis. Apgabaltiesa nosprieda, ka "Inspecta" no bijušā darbinieka drīkst piedzīt visus kāzu mielasta, mēbeļu un sadzīves tehnikas izmaksas, ka arī citus zaudējumus. Kopumā tie ir teju 14 500 eiro. Spriedums stājies spēkā tikai daļēji, Druķis to arī pārsūdzējis.
