Viņš sacīja, ka pasaulē būvniecības jomā ir pieņemts, ka ir pasūtītāja atbildība un būvnieka atbildība, bet Latvijā mēģina uzturēt kolhozu ar daudziem dalībniekiem un daudziem atbildīgajiem, taču, ja notiek nelaime, visi atbildīgie pazūd.
Šobrīd normatīvajos aktos faktiski paredzēts, ka atbildīgie ir darbinieki, kas strādā vienā vai otrā uzņēmumā, bet paši uzņēmumi nav atbildīgi.
„Mēs joprojām dzīvojam padomju modelī, visi kaut ko būvējam; paskatoties šobrīd [normatīvajos aktos paredzēto] atbildību, kaklu var nolauzt - visi kopā par kaut ko atbild, bet, kad notiek nelaime, visi atbildīgie pašķīst uz visām pusēm,” sacīja Druķis.
Viņaprāt, nepieciešams skaidri nodefinēt, ka par būvi atbild pasūtītājs un būvnieks. Un, lai gan procesā ir iesaistīts arī projektētājs, visa pasaulē ir pieņemts - ja būvnieks konstatē, ka projektā ir kļūda, viņš ir atbildīgs un viņš gādā, lai šo kļūdu novērstu.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Saeimas deputāti pirmdien palika neapmierināti ar triju bijušo ekonomikas ministru atbildēm, skaidrojot Ekonomikas ministrijas politiku būvniecības jomā pirms un pēc 2013.gada 21.novembra, kad notika Zolitūdes traģēdija.
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā ir trīs aizdomās turētie, divus - būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinžinieri Ivaru Sergetu - sākotnēji apcietināja, bet vēlāk atbrīvoja, nosakot policijas uzraudzību.
Tāpat aizdomās turēto statuss ir diviem cilvēkiem, kuru personības Valsts policija neatklāj. Aģentūra LETA vēstīja, ka aizdomās turētie ir būvdarbu vadītājs un būvuzraugs. Tomēr toreiz uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
