LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka būvuzraudze Anita Bukava paralēli vairāku ielu posmu būvuzraudzībai Rīgas centrā būvdarbus uzraudzījusi arī “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) pasūtītā objektā Tallinas šosejas posmā pie Ainažiem un citos – pašvaldību – pasūtījumos. Kopumā viņai pienākumi vienlaikus jāveic vairāk nekā sešās vietās.
Par būvuzraugu sertificēšanu atbildīgajā LBS uzskata, ka šī situācija nav normāla – būvuzraugam objektā jābūt pastāvīgi, lai spētu izkontrolēt gan pašu darba procesu, gan veikto darbu kvalitāti.
Par Bukavas daudzajiem darbiem sākta pārbaude, kurā jau atklātas atsevišķas neizdarības.
"Mēs šobrīd esam Būvniecības informācijas sistēmā noskaidrojuši, ko viņa atbilstoši Ministru kabineta prasībām ir ievadījusi sistēmā. Konstatējām, ka tur nav (..). Viņai tiks pieprasīts šo informāciju ievadīt, kas vēl trūkst. Tas 30 dienu laikā ir jāveic. Ja tas 30 dienu laikā netiek veikts, tad viņai sertifikāta darbība tiek apturēta, līdz nebūšanas tiek novērstas. Mēs rūpīgi pārbaudīsim un kontrolēsim," teica savienības valdes loceklis Romāns Auniņš.
Vienlaicīgi Būvinženieru savienībā sola vērtēt arī Bukavas rīcību no ētikas viedokļa. Tikmēr viens no Bukavas darba devējiem – LVC – jau nolēmis piemērot būvuzraudzes kompānijai sodu.
"20. un 22. septembrī mūsu projekta vadītāji konstatēja, ka uz vietas atrodas tikai būvuzrauga palīgs, bet paša būvuzrauga nav. Būvuzraugam bija slimības lapa. Tamdēļ, ka uzņēmums ''Ceļu projekts'' nebija nodrošinājis, ka būvuzraugs slimības laikā nav aizvietots ar tādas pašas kvalifikācijas citu būvuzraugu. Par to ir sastādīts akts, un mūsu uzņēmuma līgumsoda komisija lems par soda piemērošanu," atzina LVC pārstāve Anna Kononova.
Tikmēr Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs uzskata, ka atbildība par vāju būvuzraudzību jāuzņemas pasūtītājiem.
"Ja būvuzraugs var neatrasties objektā, tad es tur meklēju saikni ar pasūtītāju. Ja pasūtītājs ir mierā ar to, ka būvuzraugs objektā ir reti vai nav nemaz brīžiem, un neceļ pretenzijas, tad ir pazīmes, kas liecina par negodprātību. (..) Ja pasūtītājs neceļ trauksmi par būvuzrauga darbu, tad pasūtītājam acīmredzot ir neizdevīgi, ka būvuzraugs ļoti pedantiski pilda savus pienākumus."
Nozarē gan atzīst – saprast, cik objektos patiesi strādā katrs būvspeciālists, aizvien nav iespējams. Pirms daudziem gadiem izstrādātā būvniecības informācijas sistēma (BIS) aizvien nedod pilnu ainu par katru sertificēto speciālistu. Turklāt gadījumi, kad būvuzraugi vienlaikus strādā vairākos objektos, tuvāko gadu laikā var izrādīties itin ierasta lieta.
Pēdējo gadu laikā būvuzraugu skaits jau sarucis vairāk nekā uz pusi, savukārt pēc 2020. gada stāsies spēkā jauni ierobežojumi, kas profesionāļu skaitu samazinās vēl vairāk. Savukārt nepieciešamība strauji apgūt Eiropas Savienības finansētos būvprojektus diktēs reālo situāciju.
