Būvinspektoriem būs pienākums iet uz būvlaukumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tiks veiktas izmaiņas būvniecības sistēmā, lai aizlāpītu „Maxima" traģēdijas atklātās vājās vietas - tas šobrīd ir politiķu un ierēdņu solītais. Pirmās vājās vietas jau nosauktas: valsts kontroles trūkums, neizsekojamība, tas, ka būvinspektoriem pat nav jāapseko būvobjekti. Kas šobrīd notiek ar būvniecību regulējošiem dokumentiem, ko paredz jaunais Būvniecības likums?

Jau no nākamā gada februāra būvlaukumos jāstrādā būs saskaņā ar jauno, šovasar Saeimā pieņemto Būvniecības likumu. Tā izstrādātāji cer, ka likums atrisinās sasāpējušās nozares problēmas, oponenti norāda uz likuma vājajām vietām. Pēc sabrukušā „Maxima" lielveikala diskusijas par šo likumu uzvirmojušas ar jaunu sparu. Ekonomikas ministrs jauno Būvniecības likumu piesauc kā zāles pret problēmām, savukārt nozare aicina to vēl uzlabot.

Viena no lielākajām problēmām - pagaidām tapis ir tikai un vienīgi likums.

Lai palaistu jauno likumu, jāizstrādā Ministru kabineta (MK) noteikumi: kopā ir 24 plus 29 Latvijas būvnormatīvi, tas ir pirmajai kārtai. Nerunāsim par to, ka ir 17 citos likumos un 47 MK noteikumos jāveic grozījumi," rādot izdrukātu vēl trūkstošo dokumentu sarakstu, saka Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume.

To, ka iespējama aizkavēšanās ar dažādiem likumu pavadošiem dokumentiem, pieļauj arī Ekonomikas ministrijā (EM). Kamēr būvnieki uzskata, ka šo nepieņemto paskaidrojošo dokumentu dēļ likuma stāšanās spēkā jāatceļ, tikmēr ministrijā pārliecināti – nav pamata uztraukties par haosu pēc likuma stāšanās spēkā. „Pamats ir nodrošināts, iespējams, būs nobīdes laikā par objektiem, kas nav ikdienas būvniecība. Februāris nav arī būvniecības sezona," norāda EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Līdz likuma stāšanās spēkā brīdim ministrija cer pieņemt vispārējos būvnormatīvus, bet pārējie var pagaidīt un nez vai uzņēmēji tiks pie kārotās Būvniecības likuma atcelšanas. Maz cerību uzņēmējiem atstāj arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš, lai gan uzsver, ka dažādo papildinošo dokumentu izstādē jāpieaicina arī ārvalstu speciālisti, noliedz nepieciešamību atlikt likuma stāšanos spēkā: „Bet es negribu piekrist aicinājumiem atlikt jauno likumu, tas ir stingrāks un labāks nekā esošais regulējums."

Neviens gan nenoliedz, ka likumā ir arī izmaiņas, kas varētu uzlabot būvniecības sistēmu. Pirmkārt, pie pozitīvajām izmaiņām var pieskaitīt izmainītu būvatļauju izsniegšanas kārtību, kas samazina birokrātiju un iespējas ļaunprātīgi izmantot tiesības apstrīdēt būvatļaujas. Investoriem pēc jaunā likuma dzīve kļūs mazliet vienkāršāka, jo publiskā apspriešana un sabiedrības iesaiste notiks, vēl pirms tiks izdota būvatļauja un ieguldīta nauda projekta gatavošanā.

Kā skaidro ārvalstu investoru padomes pārstāve Ilze Kramiņa, iepriekš gan situācija bijusi ne tik laba: „Varēja būt tā, ka tu iegādājies zemes gabalu iecerei, kas atbilst visiem normatīvajiem aktiem, un dome pasaka - nē, cilvēkiem nepatīk. Tas reizēm nebija adekvāti."

Jaunais Būvniecības likums paredz atbildību speciālistiem, kura līdz šim ir bijusi niecīga.

„Ja man jautāju, kas līdz šim bijusi faktiskā būvspeciālistu atbildība, izņemot gadījumus, kad draud kriminālatbildība, nav īsti skaidrs. Varētu zaudēt sertifikāciju. Tas ir noticis četras reizes. Mūsu uzdevums ir panākt, lai speciālisti izjūt tiešu saikni starp sevis pieļautajām kļūdām un atbildību, pirms tas noved pie sekām," saka Pavļuts.

Lai šo atbildību tiešam justu, jaunajā likumā paredzēta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, stāsta Ilze Oša: „Visiem tiem, kas strādā nozarē un vada citu darbu, būs jābūt apdrošināšanai, lai atbild ne tikai ar kompetences dokumentu, bet arī ar naudas summu."

Un obligāta apdrošināšana kalpošot arī kā zināms kvalitātes garants nozarē strādājošajiem. „Ja mēs pārkāpsim, mūsu apdrošināšana būs dārgāka vai es to nedabūšu vispār un nevarēšu strādāt," skaidro Ilze Oša.

Otrs lielākais uzlabojums būvniecības nozarē varētu būt paredzētā būvniecības informācijas sistēma, kur tiešsaistes režīmā tiktu reģistrēti un uzglabāti ar būvniecību saistīti dokumenti. Tas nozīmē, ka vairāk neietu cauri vienā dienā sagatavot un parakstīt dokumentus gan Valkā, gan Liepājā. „Tā mums dod reālu iespēju reālā laikā fiksēt dokumentāciju, kad tā top būvobjektā. Padarīt to redzamu, pieejamu un nelabojamu. Tāpat tas mums ļautu prasīt veikt inženiertehnisko mezglu fototehnisko fiksāciju, pirms tas tiek aizsegts," norāda ekonomikas ministrs.

Savukārt plānotā būvniecības speciālistu akreditācija uz mūžu izpelnās nozares ekspertu kritiku. Mārtiņš Straume no Būvinženieru asociācijas skaidro: „Vienīgā valsts Eiropā būs Latvija, kur nav resertifikācijas - ja vienu reizi esi saņēmis sertifikāciju, pilnīgi tiek likvidēta procesa kontrole."

50 lati, kas speciālistiem jāmaksā šobrīd par piecu gadu akreditāciju, esot niecīga summa, kuras ietaupīšana neesot tā vērta, stāsta būvinženieris. Tomēr likumā ir jau pamanītas arī nepilnības, kas jāuzlabo. Piemēram, tikšot noteikts, ka būvinspektoriem būs pienākums arī reāli apmeklēt būvobjektus. „Mēs tomēr būvlaukuma apmeklējuma pienākumu noteiksim. Šobrīd būvinspektors objektu apmeklē pēc saviem ieskatiem, izņemot sākumu, kad pārliecinās, vai nav nelegāli kaut kas uzcelts," stāsta Oša.

Šobrīd ne tikai būvinspektoriem nav pienākums doties uz būvlaukumiem, bet trūkst arī valsts kontroles pār būvniecību. To plānots atjaunot. Tikai ne tādu, kāda bija 2009. gadā likvidētā būvinspekcija, kas, politiķu ieskatā, bijusi korupcijas perēklis. „Galvenais princips - papildinoša nevis dublējoša uzraudzība. Būvinspektori, pirmkārt, nodrošina būvvalžu darba uzraudzību un kvalitātes kontroli," norāda Pavļuts. Valsts pārraudzība derētu arī īpaši riskantajiem projektiem.

Bet ne visus būvniecības nozares trūkumus var atrisināt ar Būvniecības likuma izmaiņām, piemēram, apakšuzņēmēju piesaistīšana, cenu jautājumi, iepirkumi bieži vien tiek regulēti citos likumos. Un būvnieki nemaz neslēpj sašutumu par daudziem sistēmas aspektiem. „Tā nelaime jau ir viena... Šie stulbie zemākās cenas iepirkumi. Un ja tu nelaimīgā kārtā vinnē, tev jādomā, kā nebankrotēt. Domā - daļu naudas maksāšu konvertos, otru daļu - varbūt nomainīt konstrukcijas, bet tas jau pazemina tehnisko līmeni. Jo lētāks ir kvalitātē zemāks," atzīst Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņs Straume.

Tomēr, lai cik labs nebūtu likums, vispirms jāmaina attieksme, pauž ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. „Traģiskie notikumi, iespējams, izriet nevis no likuma kā tāda, bet, iespējams, no interpretācijas, kas neatbilst garam, un indivīdu kļūdām, paviršības un noziedzīgas attieksmes."

Kļūdas, paviršības un noziedzību ar likumu gan lielākoties nenovērsīs, bet ir skaidrs, ka jau pavisam drīz Latvijā varētu mainīties tas, kādiem nosacījumiem sekot būvniecībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti