Tautā par Lucavsalas kanālu dēvētajā Bieķēngrāvī, virs kura atrodas daļa no Salu tilta, maija sākumā bija labi redzams, ka ūdenī peld tas, kam tur nevajadzētu būt, - celtniecības materiālu pārpalikumi, kurus straume nes uz Daugavu un tālāk - uz jūru.
Zem tilta skats bija vēl bēdīgāks - dažādu materiālu sadalīšanai paredzētas griezējripas, aizsargbrilles, flakoni, trokšņus slāpējošas austiņas. Blakus esošo pļavu rotāja ne vien pieneņu ziedi, bet arī celtniecības putu atgriezumi, novēroja LTV raidījums “4. studija”.
Valsts vides dienesta Rīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Elmārs Jasinskis atzina, ka tas ir pārkāpums, un “uzņēmējam, kurš ir uzņēmies veikt šos darbus, ir jākontrolē savu darbinieku darbs, un šie celtniecības atkritumi un arī cita veida atkritumi, kuri tur var rasties, ir jāapsaimnieko kā atkritumi. Tas ir punkts numur viens. Tur nav citu variantu.”
Rekonstrukcijas darbus veic pilnsabiedrība “ACB un Tilts”. Darbu pasūtītājs ir Rīgas domes Satiksmes departaments, kas skaidroja - tā pilnībā ir būvnieka un būvuzrauga atbildība.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola atzina, ka “tas nav pieļaujams. Visas šīs darbības regulē gan civiltiesiskās attiecības, kas ir gan atbildīgajam būvniekam, gan mūsu nolīgtajam būvuzraugam”.
“Salu tiltu, ņemot vērā, cik tas ir nozīmīgs un liels objekts, ik nedēļu apmeklē dažādi dienesti, inspektori, un tiek veiktas dažnedažādas pārbaudes, līdz šim par darbiem objektā nav saņemtas ne sūdzības, ne pārmetumi,” piebilda Ahuna-Ozola.
Jasinskis pastāstīja, ka dienests saņēma informāciju maija sākumā, kad bija novērojami putekļi, putēšana, “tad arī inspektors apsekoja teritoriju”.
“Pie tilta tika konstatēts, ka ir dažāda veida izmantotie celtniecības materiāli, griešanas ripas, putu baloni.
Tika informēts arī būvdarbu vadītājs un sagatavota vēstule, ar kuru mēs informējām uzņēmēju attiecībā par teritorijas sakopšanu, kā arī par darba kultūras ievērošanu, veicot tilta rekonstrukciju,” pastāstīja Vides dienesta pārstāvis.
Kad raidījumam beidzot izdevās sazināties ar būvuzraugu, kompāniju “ACB”, viņu pārstāvis sacīja, ka pirmo reizi dzird par šādu apkaimes piesārņošanu.
Bet pēc dažām dienām raidījums jau novēroja, ka būvobjektā ir sākusies rosība – strādnieki un tehnika steidza savākt būvgružus.
Atbildīgais būvdarbu vadītājs Artjoms Gridņevs solīja vēlreiz nokontrolēt, “lai tā nebūtu, bet mums ir speciālas vietas, kur drīkst mest atkritumus. Mums ir veiktas instrukcijas, ko darīt ar vecajiem rīkiem, ja tie vairs nav vajadzīgi, darba drošības līdzekļiem. Ja tas patiešām ir ūdenī, es sākšu pārbaudi un vēlreiz veikšu instruktāžu strādniekiem.”
Uz jautājumu, vai būvniekam un tā uzraugiem nebūtu jāatrota piedurknes un jāķeras klāt arī grāvja gultnes tīrīšanai, pārstāvis telefoniski atbildēja, ka tas nav paredzēts šī projekta ietvaros, bet atkārtoti solīja, ka nu tiks domāts, kā pareizi rīkoties, lai tas neatkārtotos.
