Rīgas Austrumu slimnīcas zvanu centrs ir vieta, kurā apkalpo lielāko iedzīvotāju skaitu, kas vēlas pierakstīties uz Covid-19 testu. Pašlaik vēlme ir milzīga – dienā šeit ienāk pat 3000 zvanu, un iespēja tikt uz testu tai pašā dienā ir visai niecīga.
“Varu piedāvāt rīt, parīt, aizparīt,” tādas atbildes visbiežāk sagaida cilvēks klausules otrā galā. Rindas ir visur. Arī zvanot uz pašām laboratorijām vai mēģinot pieteikties elektroniski. “Gulbja laboratorijas” mājaslapā redzams, ka Rīgā atsevišķos punktos analīzes var nodot tikai ceturtdien vai ātrākais – sestdien. Jelgavā – tikai nākamnedēļ.
“E. Gulbja laboratorijas” projektu vadītāja Džineta Dimante skaidroja: “Jau nedēļas sākumā bija vairākos reģionu punktos pieraksti uz ceturtdienu, piektdienu. Nu Rīgā var pierakstīties uz nākamo dienu. Ir iespēja, bet tad nevar izvēlēties laiku, kurā būtu ērtāk. Nākamā, aiznākamā diena.”
Tikmēr "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa atzīmēja: “Zvani pienāk tieši divreiz vairāk, nekā tas bija pirms mēneša.”
To, ka pieaug cilvēku vajadzības pārbaudīties, vai viņi nav saslimuši ar šo slimību, apstiprināja arī "Centrālajā laboratorijā". Arī tās elektroniskais pieraksts rāda, ka ilgāk būs jāgaida reģionos. Piemēram, Saldū un Valkā tā būs nākamā nedēļa. Austrumu slimnīcas zvanu centrā situāciju raksturoja kā sen nepieredzētu, bet Nacionālajā veselības dienestā (NVD) atzina – nav tik traki. Cilvēkiem jāmēģina tikt tajā testa nodošanas punktā, kurš vēl ir brīvs.
“Vidēji, skatoties ilgākā laika periodā, mums tomēr saglabājas tā tendence – no nulles līdz divām dienām. Vidēji visā Latvijā,” par analīžu rezultāta uzzināšanu sacīja NVD pārstāve Ginta Ozoliņa.
Kopš augusta par Covid-19 testu derīga digitālā sertifikāta izveidei jāmaksā, un cilvēki to aizvien darot.
Vidēji nedēļas laikā veikti vairāk nekā 8800 maksas testi. Taču pārliecinoši vislielāko testu apjomu nedēļā jeb 96% veido valsts apmaksātās analīzes – liela daļa no tām ir siekalu paraugi skolās.
Dimante norādīja: “It sevišķi reģionos, tur, kur ir skolās saslimstība – tur pēkšņi ir 100 kontaktpersonas, kuras grib testēties, bet, ja mēs pieņemam 15 cilvēkus dienā, tad parēķiniet paši, cik dienas vajadzīgas, lai tikai viņus notestētu. Viņi aizņem rindu, līdz ar to cilvēki pirms operācijām vai kas tiešām ir slimi un ar simptomiem netiek pierakstīties.”
Tagad skolas testē katru otro nedēļu, kas laboratorijām būs zināma atslodze.
KONTEKSTS:
Pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība šonedēļ iecerējusi spriest par jauniem Covid-19 ierobežojumiem.
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Iepriekš bija paredzēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.
