Anitra Tooma ir vides žurnāliste, kurai, iegādājoties jaunu dzīvesvietu, viens no būtiskiem izvēles faktoriem par labu vienam vai otram nekustamajam īpašumam, bija apstāklis – ir vai nav iespējams tuvumā šķirot atkritumus. "Esmu laikam viens no retajiem cilvēkiem, kuram, meklējot savu dzīvesvietu, liels pluss bija tas, ka šeit ir arī kārtīga atkritumu šķirošanas iespēja," teica Anitra.
Dodoties uz veikalu, Anitra cenšas iegādāties tādus produktus, kam nav iepakojuma. Rezultātā, pērkot mazāk un visu rūpīgi šķirojot, atkritumu daudzums, kas jāizmet kopējā konteinerā, ir pavisam niecīgs. "Šī ir mana miskaste. Parastā miskaste, ko es iztukšoju reizi mēnesī vai reizi divos. Te vairāk ir tablešu iepakojumi, konfekšu papīrīši, svecītes, kaut kas tāds, ko nevajadzētu mest pie šķirotajiem atkritumiem," skaidro Anitra.
Atkritumu šķirošana ir iespēja samazināt savus ik gadu pieaugošos rēķinus par atkritumu konteineru izvešanu. Jo vairāk tiek nošķirots, jo mazāk jāizmet kopējā atkritumu konteinerā. Anitra ar nepacietību gaida, kad viņas novadā parādīsies konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, lai viņai ik nedēļu šī atkritumu masa nebūtu jāved uz laukiem. "Tas ir pats pirmais, kas mums ir vajadzīgs. Aptuveni puse no atkritumiem ir mizas, kafijas biezumi, tējas biezumi. Tā ir smaga sadaļa, šī pūstošā. Cilvēki no tā baidās. Sabiedriskajās apspriešanās, ''apriešanās'' noraida jebkādas idejas par kompostēšanas laukumiem, bet nekur mēs nedēsimies, norāda Anitra.
Tomēr 2021. gadā bioloģiski noārdāmie atkritumu būs jāšķiro. Daudzās Latvijas vietās tiem tiks izvietoti īpaši konteineri. Iemesls - Eiropas Savienības prasības paredz, ka no 2020. gada poligonos varēs noglabāt tikai pusi no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Nupat pienākusi vēl viena pozitīva ziņa. Varēs šķirot arī tekstilizstrādājumus – apģērbu, apavus un citus audumu veidus. Pagaidām tas būs tikai eksperiments.
"Mēs izvietosim 20 speciālos konteinerus, kuros iedzīvotāji varēs nodot savus nolietotos apģērbus. Skatīsimies, kas tur ir iekšā, ko no tā var iegūt, kur var aizsūtīt uz pārstrādi un tādā veidā mazināt tekstīliju atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos," saka AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Atkarībā no eksperimenta rezultātiem, tiks izdarīti secinājumi, kādas kvalitātes tekstilizstrādājumus Latvijas iedzīvotāji izmet un ko ar šo materiālu pēc tam ir iespējams iesākt. Eiropas Savienība noteikusi - no 2025. gada būs obligāti jānodrošina tekstilizstrādājumu atpakaļsavākšana. Tas nozīmē, ar laiku šādi šķirošanas konteineri būs visā Latvijā.
