Būtiski pieaudzis informācijas apjoms, kuru KNAB saņēmis par aģitāciju un iespējamiem pārkāpumiem. Kopumā 51 partijai, kas startēja pašvaldību vēlēšanās, bija atļaut tērēt trīs miljonus eiro, bet kopumā partijas iztērēja vien 1,2 miljonus eiro.
Tas skaidrojams ar to, ka "tās bija tādas lokālas vēlēšanas un naudas loma nebija tik liela, jo partijas meklēja citas iespējas, lai uzrunātu savus vēlētājus", skaidroja Jaunskunga.
Kopumā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās nav bijis neviens gadījums, kad bijusi nepieciešamība apturēt kādas partijas vai indivīda priekšvēlēšanu kampaņas, informēja Jaunskunga.
Līdz 3.jūlijam partijas vēl var iesniegt vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, un tad būs zināms, cik partijas ir tērējušas savu kampaņu finansēšanai.
Kopējā summa vēl var mainīties. Visas pārbaudes pabeigs pusgada laikā, un informāciju publicēs 2018.gada 3. janvārī. Kopumā tika saņemti 300 iesniegumi un vēl pārbaudāmi ir 130. KNAB pārbauda, piemēram, bezmaksas koncertu rīkošana Ādažos, Rēzeknē un Rīgā priekšvēlēšanu laikā, jo tajos, iespējams, varēja saskaitīt politiska rakstura saturu.
Aktīvas bijušas arī nomelnojošās kampaņas, piemēram, viltus avīzes izdošana Liepājā, kas maldināja liepājniekus, jo izskatījās identiska īstajam laikrakstam, bet saturēja aģitāciju pret konkrētu kandidātu.
Pārbaudītas tiek arī individuālās kampaņas. Bijušas vairāk nekā 80 trešās personas, kas aģitēja kāda politiskā spēka vārdā, arī Jūrmalā. Kopumā trešās personas iztērēja nedaudz vairāk par 100 000 eiro. KNAB pārbaudīs, vai šādās kampaņās nav saskatāma saistība ar kādu politisko spēku, un partijām līdz 3.jūlijām vēl ir iespēja iekļaut šos izdevumus savās deklarācijās.
Attiecībā uz pašvaldību izdevumiem būs jāvērtē, vai publicētā informācija bijusi aģitācijai vai tikai viedokļa paušana, un kā izmantoti administratīvie resursi.
