Astoņdesmito gadu beigās Burtnieku baznīca bija izlaupīta, izpostīta un viss ēku komplekss ieaudzis krūmos. Tobrīd 26 gadus baznīca bija bijusi pamesta. Tās restaurācija sakās līdz ar draudzes atjaunošanu, un viss vēl nav padarīts, tāpēc Burtniekos rēķina, ka restaurācija rit jau 30 gadus. Visilgāk atjaunota kancele, altāris un altāra telpa.
“Kanceles restaurācija gāja gandrīz 10 gadus. Tādiem epizodiskiem posmiem, jo finansējums nebija tāds dāsns; cik bija to līdzekļu, tādā apjomā kaut ko taisījām," teica koktēlnieks Andrejs Plešaunieks.
Kancelei trūka daudz detaļu, un vienīgā liecība par to, kāda tā varēja izskatīties, bija 6x9cm neliela fotogrāfija. Pēc atjaunošanas darbu paveikšanas atradās vēl viens foto, kur kancele redzama no otras puses, vajadzējis izdarīt nelielu labojumu, bet viss lielākoties atbildis tam, kā bijis agrāk. Savukārt daļa no altāra bija pārvesta uz Rundāli, daļa detaļu glabājās baznīcā, un tās visas bija ļoti sliktā stāvoklī.
“Krāsa vietām atlupusi, pelējums, vietām pat krāsojums bija nolobījies pilnīgi līdz kokam un koks pelējuma ietekmē kļuvis mīksts. Uz tāda sabojāta koka vispār nekas neturas, neviens krāsojums neturas," pauda restauratore Aīda Podziņa.
1689. gada krāsojums gan nebija šāds, tolaik altāris bijis balts ar zelta un melniem elementiem, altāris ir restaurēts tāds, kādu to pārkrāsoja 18. gadsimta sākumā. “Tie mūri un tie priekšmeti, tos jau mēs sataisīsim, bet baznīcas galvenais uzdevums jau ir tomēr to saturu saglabāt. Draudzei ir tik daudz pienākumu, un tie nāk klāt. Tie līdzekļi, kas ir saziedoti Dieva darbā, mums nākas tos atdot šai birokrātiskai mašīnai," norādīja Burtnieku evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Aldis Kalcenavs.
Baznīcā vēl joprojām redzami mitruma nodarītie kaitējumi. Nākamais darbs šobrīd esot atlikt vietā solus, kur atjaunota grīda, restaurēt ārdurvis un veikt salīdzinoši izpostīto ērģeļu izpēti.
