Pie Burtnieku Ausekļa vidusskolas augusta vidū uz staba vientuļš un domīgs stāv stārķis… Zīmīgi. Tā vien šķiet - putns cenšas apcerēt to, ka iepriekšējos gadus nav bijis uzdevumu augstumos un laukos bērnu skaits ir sarucis... Protams, nevar jau tikai vainot stārķi, arī valsts ekonomiskā situācija nav bijusi labvēlīga demogrāfijai. Līdz ar to sarūk skolēnu skaits.
„ 12. klasē man ir septiņi bērni, un uz 10. klasi pieteikušies pieci bērni. Šobrīd nav 11. klases,” - Burtnieku vidusskolas direktors Uldis Millers nespēj noliegt to, ka skolēnu skaits sarūk. Un ne vien demogrāfijas dēļ, bet arī tāpēc, ka ģimenes darba meklējumos dodas uz pilsētu. Līdz ar to arī Burtnieku vidusskola ir starp tām mazajām lauku vidusskolām, kuras Izglītības ministrija novērtē par nākotnē slēdzamām. Direktors gan negatīvi izsakās par to, ka šo ieceri ministrs ir paudis tieši tagad, pirms jaunā mācību gada.
„Es domāju, tas mums ir ļoti nelabvēlīgs laiks – atkal pirms dažām dienām pie manis atnāca vecāki un prasīja, vai bērni jāņem ārā no 12. klases. Nē, nav jāņem, bet vecākiem tāds priekšstats ir radies,” bažīgs par ierēdņu izteikumiem ir Millers.
Viens no ministrijas pamatojumiem ir tas, ka mazajās lauku vidusskolās nevar sniegt augstu izglītības kvalitāti. Bet Burtnieku vidusskolā tam gan nepiekrīt –
Burtnieku vidusskolas jauniešu centralizēto eksāmenu rezultāti ir krietni virs valsts vidējā līmeņa.
Burtnieku vidusskola ir viena no tām skolām, kas, saprotot, ka laukos bērnu skaits sarūk un jādomā, kā piepildīt klases, jau pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar Burtnieku zirgaudzētavu sāka piedāvāt apgūt hipoloģijas programmu – visās Baltijas valstīs tāda ir vienīgā.
Gan skolā, gan novada pašvaldībā vērtē, ka viena vaina ir tā, ka par maz ir reklamētas iespējas, kuras sniedz Burtnieku vidusskola. Uzzinot Izglītības ministrijas viedokli, novadā ir bažas par to, ka mazo lauku vidusskolu likvidācija var dot arī bumeranga efektu.
„Šeit atbilde ir īsa un dzīves pieredze to rāda – ja laukos skola tiek likvidēta kādā pagastā, tad tā pagasta arī vairāk nav…” secina Millers.
„Jo ilgāk bērns ir saistīts mūsu novadā, jo stiprāk viņa veidojas saknes un piederība novadam Tiklīdz jau 10. klasē atstāj novadu, viņš attālinās – kļūst piederīgs tai vietai. kur izglītojas un aug. Arī ģimenes sociālie apstākļi svarīgi – mēs Burtnieku skolā nodrošinām brīvpusdienas, nodrošināsim internātu, ja vajag, tā kā ir visas iespējas un var izglītoties lētāk,” - tā vērtē novada pašvaldības vadītāja vietniece izglītības jautājumos Inese Gaumane.
Līdzīgs viedoklis ir arī domes priekšsēdētājam Edvīnam Straumem: „Manuprāt, ministrija konsekventi rīkojas, lai iznīcinātu laukus. To varētu nosaukt par diversiju, sabotāžu, kaitniecību… Ja kāds ministrijā grib būvēt tikai lielās pilsētas vai Rīgu, tad tas ir cits stāsts, bet katrā gadījumā – mēs esam par to, lai lauki pastāvētu, lai viensētās dzīvotu cilvēki, un cilvēki dzīvos tikai tad, ja tur dzīvos vecāki un arī viņu bērni tuvumā dzīvos.”
Pašvaldībā atzīst, - ja piepildīsies melnākais scenārijs un ministrija lems, ka Burtnieku vidusskola nav perspektīvo skaitā, tad tomēr pašvaldība gala vārdu paturēs sev.
Tad tas būs pašvaldības jautājums. Kamēr būs vecāki, kuri savus bērnus gribēs sūtīt Ausekļa vidusskolā, mans uzskats – tikmēr tai skolai jābūt,” apliecina Straume.
Bet katrā ziņā nelielajām vidusskolām nākotne neiezīmējas spoža. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka pēc sešiem gadiem vidējo izglītību sagaida katastrofāls skolēnu skaita samazinājums un 2020./2021. mācību gadā vispārējā izglītībā skolnieku skaits saruks pat par 11,5 tūkstošiem.
