“Mēs piedāvājam tagad ne vairs kā interešu izglītību, bet jau kā oficiālu kursu gan hipoloģiju sadarbībā ar zirgaudzētavu, gan dabas un aktīvo tūrismu, gan arī komerczinības. Tas nozīmē, ka, beidzot 12.klasi, šie skolēni, kuri būs šajā kursā mācījušies, viņi arī iegūs oficiālu ierakstu savā atestātā,” saka Burtnieku Ausekļa vidusskolas direktors Uldis Millers.
Skolas direktors uzskata, ka valdības plāni vienā lauku vidusskolas klasē kā minimālo skolēnu skaitu noteikt 15 ir pārāk daudz prasīts. Iedzīvotāju laukos arvien, arvien kļūst mazāk, bet, liedzot iespēju jaunietim iegūt vidusskolas izglītību tuvāk savai dzīvesvietai, tas situāciju pasliktinās vēl vairāk. Un sevišķi grūti būs trūcīgām ģimenēm. “Dažkārt ir problēmas vecākiem ar materiālo situāciju un, ja bērns mācās pie mums skolā, es domāju, ka tas ir daudz vieglāk ģimenei, nekā ja viņš ir regulāri jāved uz Valmieru un jāuztur Valmierā,” saka Millers.
“Pašvaldības viedoklis tāds, kamēr valsts ar regulējumu nenoteiks, cik lielām klasēm jābūt, cik bērniem jābūt, tad pašvaldība, protams, centīsies pēc iespējas nodrošināt šo mācību procesu tuvāk dzīves vietai. Līdz šim, ja klasītē bija septiņi bērni, deputāti neviens nebija gatavs lemt par to, lai liegtu šiem bērniem mācīties un lai visi brauc uz Valmieru. Visi skolu pabeidza un diplomu saņēma,” situāciju skaidro Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume.
Burtnieku novada pašvaldībā norāda, ja tomēr nāksies vidusskolas klases slēgt, finansiāli tas neko būtiski nemainīs. Skola tāpat būs jāapkurina, pusdienas pamatskolēniem jānodrošina. Turklāt vidusskolas programma ir akreditēta vēl uz sešiem gadiem, kas nozīmē, ja būs pieprasījums, jebkurā brīdī vidusskola atkal atsāktu darboties. Vienīgi pedagogiem samazināsies slodze, kas kādam var likt pieņemt lēmumu par citas darba vietas meklēšanu.
