Burovs vairs nav pārliecināts par mēra amata iegūšanu «Saskaņas» deputātu ambīciju dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Atsevišķu partijas "Saskaņa" deputātu ambīciju dēļ "Gods kalpot Rīgai" (GKR) virzītais Oļegs Burovs vairs nav pārliecināts par iespēju iegūt Rīgas domes mēra amatu.

Burovs pastāstīja, ka atsevišķi "Saskaņas" deputāti ir izvirzījuši ultimātus saistībā ar viņa ievēlēšanu, kuru nepildīšanas gadījumā politiķis mēra amatā netiks atbalstīts.

Nedēļas sākumā Burovs medijiem pauda, ka, visticamāk, ir panākts kompromiss starp "Saskaņas" un Neatkarīgo deputātu frakcijas izvirzītajām vēlmēm.

"Ja sākotnēji šķitis, ka abas puses gatavas uz zināmiem kompromisiem, tad tagad atsevišķi "Saskaņas" deputāti izvirza jaunus ultimātus attiecībā uz ieņemamajiem amatiem," sacīja Burovs, atsakoties nosaukt gan konkrētus deputātus, gan amatus.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka deputāts Sandris Bergmanis ("Saskaņa") atkārtoti izvirzījis ultimātu ievēlēt viņu par vicemēru. Sākotnēji partijas bija vienojušās, ka vicemēra amatu saglabātu Vadims Baraņņiks, bet otru vicemēra krēslu, visticamāk, iegūtu "Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova. Taču tagad zināms, ka uz vicemēra krēslu cer arī Bergmanis. Maija beigās tieši šis jautājums bija par pamatu četru deputātu izslēgšanai no "Saskaņas".

Burovs sacīja, ka šantāžai ne no vienas puses pakļauties netaisās un konsultācijas nedz ar "Saskaņu", nedz citām frakcijām nerīkos. Politiķis nolēmis 19.augustā sasaukt domes sēdi, kurā tiks lemts par priekšsēdētāja ievēlēšanu, un paskatīties, cik daudzu domnieku atbalsts viņam ir.

"Ja man izdosies iegūt amatu, tad konsultācijas par turpmāku darbu īstenošu ar tiem deputātiem, kuri manu ievēlēšanu atbalstīja. Ja balsu kļūšanai par priekšsēdi nepietiks, tad gatavosimies ārkārtas vēlēšanām," sacīja Burovs.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu.

Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.

20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.

Savukārt 10. jūlijā mēra pienākumu izpildītājam Burovam (GKR) pietrūka balsu, lai tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē. Balsojums parādījis, ka Burovam trūkst deputātu atbalsta arī kļūšanai par mēru. Sarunas par atbalstu savai kandidatūrai Burovs vairs neturpināja, taču savu kandidatūru neatsauks. Tas, vai galvaspilsētā būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, varētu izšķirties 19. augustā, kad paredzētas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.  

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti