Pēc Burova teiktā, pēc sadarbības pārtraukšanas ar tā sauktajiem neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē ir mazākuma koalīcija ar kopumā 28 deputātiem no GKR un partijas "Saskaņa". "Skatos uz to mierīgi un pragmatiski," sacīja Rīgas mērs, norādot, ka mēģinās uzrunāt citus deputātus, lai nodrošinātu koalīcijas vairākumu.
"Sāksim runāt ar pārējiem," teica Burovs, uzsverot, ka netiks uzrunāti tie četri deputāti, kas atšķēlās no partijas "Saskaņa", jo līdzšinējā pieredze liecina, ka "Saskaņas" deputāti nevar sastrādāties ar bijušajiem partijas biedriem. Rīgas mērs norādīja, ka koalīcijas nebūs, ja tiks izvirzīti kādi nosacījumi, piemēram, attiecībā uz kādu amatu ieņemšanu.
Rīgas mērs norādīja, ka tuvākajās nedēļās – novembra beigās, decembra sākumā – būs skaidrs, vai iecerēto izdosies sasniegt. "Ceru nodrošināt vairākumu divu nedēļu, nedēļas laikā," klāstīja Burovs. Viņš cer nodrošināt koalīciju ar stabilu vairākumu – ja koalīcijā būtu 31 vai 32 deputāti, tai ar tik nelielu pārsvaru būtu grūti strādāt, jo neviens nevarēs, piemēram, braukt komendējumos.
"Ja nebūs vairākums, īpaši pirms budžeta pieņemšanas (..), ja būs boikots, protams, es pats aiziešu [no Rīgas mēra amata] un piedāvāšu pašvaldības ārkārtas vēlēšanas," teica Burovs.
Pēc viņa teiktā, ārkārtas vēlēšanas Rīgā nav nepieciešamas un nav rīdzinieku interesēs.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvētajam Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks. Neatkarīgie deputāti līdz šim nodrošināja mēram Burovam vairākumu domē.
