Piektdien, kad sāksies Rīgas svētki, ir diena, kad pašreizējais mēra pienākumu pildītājs Oļegs Burovs solīja parakstīt koalīcijas līgumu ar “Saskaņu”, kā arī sadarbības dokumentu ar no “Saskaņas” padzīto deputātu četrinieku. Tas ļautu jau pēc Rīgas svētkiem pirmdien domes ārkārtas sēdē Burovu ievēlēt par pilntiesīgu Nila Ušakova pēcteci.
“Piektdien plkst.10 mums notiek kopēja frakcijas sēde ar partiju “Saskaņa”, tur paraksta koalīcijas līgumu. Un viss tiks izrunāts ar tiem deputātiem, kas būs uz vietas,” sacīja Burovs.
Viņš uzskata, ka vairākuma balsis viņam ir. Politiskajā trijstūrī klupšanas akmens līdz šim bija vicemēru jautājums. Neatkarīgo četrotne uzstāja, lai amatu saglabātu Vadims Baraņņiks, kā arī iebilda, ka par otru mēra vietnieku kļūtu “saskaņietis” Sandris Bergmanis, kura vārds izgaismojies saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbināšanu “Rīgas satiksmē” un kura mēģinājumi tikt vicemēra krēslā jau jūnijā rezultējās ar četru izslēgšanu.
“Koalīcijas līguma projektā, kas ir sagatavots vairāk nekā pirms divām nedēļām, ir uzrakstīts, ka no 2020. gada 1. janvāra ir paredzēts izveidot vēl vienu domes priekšsēdētāja vietnieku [amatu], iekavās “Saskaņa”. Tur nav ne vārds, ne uzvārds, bet mēs respektējam “Saskaņas” lūgumu izveidot vēl vienu vicemēru,” sacīja Burovs.
Tādējādi sagaidāms, ka “Saskaņas” patriektais Baraņņiks paliks vicemēra amatā, otru aizņems “Saskaņas” frakcijas vadītāja Anna Vladova, bet
Bergmanim vai kādam citam “saskaņietim” vietu veidos līdz gadumijai.
Baraņņiks šķietami pauž atbalstu Burovam: “Ir pozitīvas indikācijas, ka šis sasaukums turpinās savu darbu esošajā sastāvā un izpildīs tos solījumus, ko deva rīdziniekiem.”
Arī “Saskaņas” līdere rātsnamā Anna Vladova noskaņota optimistiski: “Mēs esam gatavi parakstīt koalīcijas līgumu. Ir detaļas, kuras mēs apspriedīsim mierīgi. Un ceru, ka būs labi. Tīri tehniskas lietas, kuras mēs apspriedīsim un viss.”
Rīgas domes klasiskā opozīcija sola būt pret līdzšinējās ilgstošās Rīgas varas atkalnostiprināšanos. “Šī dome ir inficēta ar korupcijas sērgu, un vienīgais veids, kā no tās tikt vaļā, ir to atlaist. Redzam, ka ir izveidojušās kratīto, apsūdzēto frakcija, kurā ir 11 deputāti, ir nodevēju frakcija, kurā ir septiņi deputāti. Skaidrs, ka bez šiem ievēlēt jauno mēru nevar, un, protams, tam būs sava cena – Baraņņiku par vicemēru utt. Mēs šajā iesaistīties netaisāmies,” sacīja “Vienotības” līderis Rīgas domē Vilnis Ķirsis.
Rātsnamā gan dzirdamas arī runas, ka pilnīgas vienprātības par četru izslēgto deputātu ņemšanu koalīcijā nav arī pašā “Saskaņā”. Bet līdzšinējie lēmumi rāda, ka šajā politiskajā spēkā valda stingra vadības diktēta disciplīna.
KONTEKSTS:
Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu. 20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais.
Pašlaik mēra amatam publiski pieteikti divi kandidāti: Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), kuru atbalstīt gatava paša partija un "Saskaņa", un Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai"), kurš balsis meklē opozīcijā. Taču abiem kandidātiem pietrūkst balsu ievēlēšanai.
Tikmēr "Neatkarīgo deputātu frakcijas" četri un bloka "Rīgai!" trīs deputāti vienojušies par abpusēju sadarbību un paziņoja, ka atbalstīs pilsētas mēra kandidātu, kurš būs gatavs īstenot viņu priekšlikumus, kā arī savāks vairākumam nepieciešamās 24 balsis.
Domes priekšsēdētāja vēlēšanas paredzētas 19. augustā. Ja domnieki mēru neievēlēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varēs sākt procedūru domes atlaišanai.
