Panorāma

LR žurnālisti izsaka neuzticību LR valdei

Panorāma

Panorāma

O. Burova kandidatūra Rīgas mēra amatam strupceļā

Burova kandidatūra Rīgas mēra amatam nonākusi strupceļā

Politiskās kaislības Rīgas domē nerimst. Trešdien pirmajā sēdē pēc iepriekšējā Rīgas mēra Daiņa Turlā ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) gāšanas mēra pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) pietrūka balsu, lai tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē. Balsojums parādījis, ka Burovam trūkst deputātu atbalsta arī kļūšanai par mēru. Sarunas par atbalstu savai kandidatūrai Burovs vairs neturpinās, taču savu kandidatūru neatsauks. Tas, vai galvaspilsētā būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, varētu izšķirties 19. augustā, kad paredzētas domes priekšsēdētāja vēlēšanas. 

ĪSUMĀ:

  • Burovam pietrūka balsu, lai nokļūtu Rīgas brīvostas valdē, kas parāda, ka nebūs arī atbalsta uz mēra krēslu.
  • No "Saskaņas" izslēgtie deputāti kopā ar opozīciju balsojumā nepiedalījās, noraujot kvorumu.
  • Neatkarīgo deputātu frakcija vēloties, lai lēmumi būtu nesasteigti un caurspīdīgi.
  • Burovs ar partijām vairs nerunās, bet savu kandidatūru neatsauc.
  • "Latvijas attīstībai" mēra kandidāts Zeps jau lielā mērā esot sameklējis vajadzīgās balsis arī pozīcijas partiju deputātu vidū.
  • Balsojums par mēru paredzēts 19.augustā. Ja tas neizdosies, var sākt procesu domes atlaišanai.

Pirmajā Rīgas domes sēdē pēc Turlā gāšanas galvenā intriga bija par to, vai pietiks balsu Burova iecelšanai Rīgas brīvostas valdē Nila Ušakova ("Saskaņa") vietā, kurš kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu. Balsojums kalpoja par iespēju deputātiem parādīt, vai Burovam pietiktu balsu kļūšanai par mēru. Tā sauktā "zelta kārts" mēra izvēlē ir četriem no "Saskaņas" izslēgtajiem deputātiem, taču tie kopā ar opozīcijas frakcijām divas reizes pēc kārtas balsojumā nepiedalījās, tādā veidā noraujot kvorumu.

"Par – 27, pret – nav, atturas – neviens. Nav kvoruma. Paldies opozīcijai, Ušakova kungs turpina saņemt algu brīvostā. Paldies jums! Nodošu sveicienu Ušakova kungam," sēdē sacīja Burovs.

Burova kandidatūra Rīgas mēra amatam nonākusi strupceļāEdgars Kupčs

    Savukārt domes Neatkarīgo deputātu frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs iebilst pret veidu, kā notika balsošana.

    "Nav saprotams, kāpēc bija tik liela steiga, lai pieņemtu šo jautājumu. Nebija aicināti pat ostas pārstāvji uz šo sēdi.

    Principā tas bija tāds gājiens, it kā joprojām "Saskaņai" un GKR būtu vairākums un stabila koalīcija," norādīja Petrovs.

    Jautāts, vai no "Saskaņas" padzītie deputāti ar savu rīcību nemēģina "uzsist savu cenu" Burovam par atbalstu viņa mēra kandidatūrai, Petrovs atbildēja noliedzoši: "Nē, mēs esam par normāliem lēmumiem, lai tie lēmumi būtu caurspīdīgi un saprotami visiem deputātiem."

    Līdz ar to Burovs nonācis strupceļā. Viņam atbalstu paudusi tikai "Saskaņa", pret kuru sarkano līniju novilkušas visas pārējās domes frakcijas, izņemot Neatkarīgo deputātu frakciju, pret kuru sarkano līniju novilkusi "Saskaņa". Tā lēmusi nekādā gadījumā nepiekāpties bijušo partijas biedru prasībai saglabāt vicemēra amatu Vadimam Baraņņikam. Burovs kompromisu starp abām pusēm vairs nemeklēšot.

    "Es vairāk nerunāšu ne ar vienu. Mana pozīcija ir skaidra. Manas frakcijas pozīcija ir skaidra. Es gaidu, ka atnāk pie manis. Viss ir zināms.

    Es esmu gatavs strādāt. Es zinu, ko darīt un kā. Vienīgais  - 11 deputāti mūsu frakcijā, tas nav 31. Mums trūkst vismaz 20 deputātu," sacīja Burovs.

    "Latvijas attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs Viesturs ZepsLatvijas Radio

      Paralēli Burovam savu kandidatūru mēra amatam virza arī "Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps. Viņš joprojām turpina sarunas ar opozīcijas frakcijām, kas par atbalstu Zepam izsakās piesardzīgi. Galvenais iemesls – opozīcijai balsu mēra iecelšanai nepietiek, tādēļ nav skaidrs, kur ņemt trūkstošās balsis.

      "Primāri man ir opozīcijas balsis. Tātad 25 opozīcijas balsis. Pēc tam, kad ir 25 opozīcijas balsis un ir skaidras sarkanās līnijas, tad es meklēju šīs sešas septiņas balsis ārpus opozīcijas," stāstīja Zeps.

      Vaicāts, vai balsis meklēs līdzšinējās pozīcijas partijās, Zeps atbildēja: "To jau lielā mērā mēs esam izdarījuši."

      Balsojums par mēru domē paredzēts 19. augustā, kad deputāti būs atgriezušies no atvaļinājumiem. Ja dome priekšsēdētāju šajā datumā neievēlēs, jau nākamajā dienā varēs sākt procedūru domes atlaišanai.

      KONTEKSTS:

      Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un  "Saskaņas" un GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.

      Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.

      20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.

      Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. 

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti