Dienas ziņas

Saasinās zvejniecības strīds starp Franciju un Lielbritāniju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pandēmijas laikā jaunieši vairāk zaudē darbu

«Būris». Pandēmijas laikā jaunieši vairāk zaudē darbu

Kaut arī pandēmijas laiks kopumā nav atstājis lielu ietekmi uz bezdarbu, tam palielinoties tikai par diviem procentpunktiem no 6% līdz vidēji 8%, ir kāda vecuma grupa, kur bezdarba līmenis pieaudzis daudz vairāk. Tie ir jaunieši, lielākoties vecumā līdz 30 gadiem. Eksperti secina – jauniešu darba iespējas un bezdarba problēma lielā mērā saistāma ar iegūtās izglītības kvalitāti. Jo labāka izglītība jaunietim, jo mazāki bezdarba draudi un lielāka iespējamā alga nākotnē.

Lielāko kritumu nodarbināto skaitā pandēmijas ietekmē piedzīvojusi apkalpojošā sfēra – ēdināšana un izmitināšana. Nozares, kur bieži studiju laikā vai pēc tām piepelnās jaunieši.

"Krīzes brīdī darba devējs izvērtē, kādus kadrus patur un ko viņš laiž vaļā, un tie, kas ir ar mazāku pieredzi vai mazāku izglītības līmeni, ir tie, kurus visdrīzāk var vēlāk aizstāt tad, kad ir nepieciešami atkal šie darbinieki," saka "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomisti norāda – sakarība starp izglītības līmeni un nākotnes ienākumiem vairs nav jāpierāda, tas ir fakts.

Tāpēc ļoti ticams – pandēmijas laika attālinātās un  bieži mazāk kvalitatīvās mācības nenāks par labu šī brīža skolēniem un studentiem.

"Ja gan skolotāji, gan izglītības sistēma kā tāda iesaistās, droši vien tur vēl var kaut ko glābt, bet risks ir, ka nākotnes darba iespējas, šis ieņēmumu līmenis varētu būt traucēts un sliktāks nekā tiem, kas nav gājuši šim pandēmijas laikam cauri tieši izglītības posmā," norāda Zorgenfreija.

Turklāt izglītības kvalitāte ir īpaši svarīga tieši ekonomikas krīzes apstākļos

"Kad visi citi faktori, kas ietekmē ienākumus, ir tie paši – darba pieredze, nozare, profesija, reģions, vecums, dzimums, viss cits ir tāds pats, tad iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir par 48% augstāki ienākumi," stāsta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Eiropā jauniešu nodarbinātībā vērojama tendence, ka darba devēji pieņem jauniešus neapmaksātās prakses vietās. Bieži vien tās ieilgst un, kaut gan jaunietim grūti izdzīvot bez algas, prakse tiek turpināta nākotnes ieguvumu vārdā.

"Te nav runa tikai par politiku, kas jāuzlabo, lai nodarbinātu lielāku jauniešu skaitu.

Tā ir nepareiza kultūra – doma, ka jaunus cilvēkus bez līguma var nodarbināt ilgāk, ka var tos turpināt nodarbināt praksēs, līdzīgos darbos, kas nav īsts darbs.

Pret šo kultūru, kas jauniešos vieš neskaidrību, mums ir jācīnās. Tas ir svarīgi daudzās Eiropas valstīs, un svarīgi, ka to darām, izmantojot Eiropas projektus, piemēram, Jauniešu garantijas programmu," saka Eiropas Parlamenta deputāts Brando Benifei no Itālijas.

Vidēji katrs kvalitatīvas izglītības gads pēc vidusskolas dod 9% naudas klāt nākotnes algai, izrēķinājuši ekonomisti.

Programma "Jauniešu garantija" ir aktīva arī Latvijā, un tā dod iespēju jauniešiem, kas nav turpinājuši mācības pēc vidusskolas, nestrādā vai kādu iemeslu dēļ pametuši studijas, bez maksas apgūt nodarbinātības tirgū vajadzīgas profesijas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt