Dienas ziņas

Pārspēts decembra pirmās dekādes aukstuma rekords

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Iepazīt un mēģināt saprast atšķirīgo

«Būris». Eksperti: Gan Latvijas iedzīvotājiem, gan iebraucējiem jāpasper solis pretī otram

Kad ziņās redzam aurojošu pūli, kas mēģina izlauzties cauri robežas žogam, daudziem kļūst bail. Kad redzam uz robežas iestrēgušās ģimenes ar bērniem zem klajas debess, mums kļūst žēl. Cilvēki, kas ikdienā strādā ar patvēruma meklētājiem, saka – jebkurā situācijā galvenais ir nezaudēt cilvēcību un saprast, ka starp cilvēkiem ar ļauniem nodomiem vienmēr ir tādi, kas tiešām ir situācija ķīlnieki un kuriem nepieciešama palīdzība. Vienalga, kāda ādas krāsa vai izcelsme viņiem ir.

Latvijā liela daļa sabiedrības pret citas rases, ādas krāsas, kultūras cilvēkiem attiecas ļoti noraidoši, atzina eksperti jaunākajā digitālā projekta "Būris" sērijā.

Organizācija "Patvērums ''Drošā māja''" pērn uzsāka kampaņu "Viena Latvija, dažādi cilvēki", kas iepazīstina ar konkrētiem citu tautību un kultūru cilvēkiem, kuri atbraukuši un iedzīvojušies Latvijā. Pēc tās daudzi Latvijas iedzīvotāji mainījuši domas.

Biedrības "Patvērums ''Drošā māja''" vadītāja Gunta Vīksne norādīja: "Mēs viņiem esam iedevuši citu skatupunktu uz lietām, par kurām varbūt pirms tam pat nedomāja, viņi pat netaisījās iedziļināties, bet ir baidījušies, ļoti daudz ir atzinuši pirms kursiem, ka tiešām šis nezināmais mūs baida, un tas ir normāli, loģiski saprotams, – ja mēs nezinām, mēs baidāmies, bet, ja mēs iepazīstam šo svešo, svešais vairs nav svešs."

"Patvērums ''Drošā māja''" jau daudzus gadus ikdienā strādā ar bēgļiem, patvēruma meklētājiem, arī cilvēku tirdzniecības upuriem. Eksperti novērojuši, ka šajā jautājumā mūsu pašu sabiedrība ir ļoti vienota – latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju viedoklis sakrīt.

"Mēs izliekamies, ka negribam to redzēt, jo ir vieglāk izlikties un neko daudz nezināt, dzīvot tajā savā burbulī," teica Vīksne.

Integrācija ir divvirzienu process, uzsvēra eksperti, norādot, ka solis pretī jāsper abām pusēm – gan Latvijas iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.

"Šim cilvēkam, kas iebraucis Latvijā, viņam jāsaprot Latvijas kultūra, jāsaprot, kāda būs dzīve, un jāciena, un ka te vienmēr svinēs Mārtiņus, Meteņus, Jāņus, bet arī Latvijas iedzīvotājam man nav uzreiz jākrīt ap kaklu, nē, bet ar cieņu, savstarpēju sapratni, ar sapratni, ka viņam ir savas tradīcijas, savas ģimenes vērtības, kas varbūt atšķiras no mūsējām. Pieņemt to un saprast," teica Vīksne.

Lielākā etniskā minoritāte Eiropā ir romi. To pārstāv arī Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Romeo Francs. Viņš uzskata, ka institucionālais rasisms pret cilvēkiem ar romu izcelsmi pašlaik Eiropā arvien izplatās. Labākais piemērs neesot arī Eiropas Parlaments.

"O, jā. Ziniet, mums šeit parlamentā ir daudz kolēģu ar galēji labēju politisko pārliecību. Un viņi to izmanto, kad mēs runājam par šo tematu. Viņi to izmanto, lai pret mums vērstu naida runu. Un tā ir realitāte šeit, Eiropas Parlamentā," viņš teica.

Romeo Francs vēlas arī panākt, lai vēršanās pret čigāniem tiek vērtēta tāpat kā antisemītisms.

"Būris": Multikulturālisms Eiropā

Vairāk

KONTEKSTS:

LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt