Bulgāru žurnāliste Viktorija Marinova bija neliela privāta televīzijas kanāla TVN administratīvā direktore. Septembra beigās viņa sāka vadīt jaunu aktualitātēm veltītu raidījumu “Detektors”. Tā pirmajā sērijā Marinova intervēja divus bulgāru un rumāņu kolēģus – Dimitaru Stojanovu no portāla Bivol.bg un Attilu Biro no Rumānijas "Rise" projekta. Intervijas uzmanības centrā bija izmeklēšana par iespējamo krāpšanos ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu, kas varētu būt saistīta ar ietekmīgiem uzņēmējiem un politiķiem.
Pēc šī pētījuma atklāšanas abus tā autorus uz laiku aizturēja bulgāru policija. Tas noticis brīdī, kad abi žurnālisti centās novērst ar šo krāpniecības shēmu saistīto dokumentu iznīcināšanu. Šī aizturēšana izsauca organizācijas „Reportieri bez robežām” nosodījumu.
Tikai dažas dienas vēlāk Marinova atrasta noslepkavota Ruses pilsētā. Kā paziņojuši policijas pārstāvji, slepkavība bijusi īpaši nežēlīga un 30 gadus vecā žurnāliste tikusi arī izvarota. Ir pazudis viņas mobilais telefons, mašīnas atslēgas, brilles un arī daļa no apģērba.
"Izmeklētāji strādā pie seksuāla uzbrukuma un slepkavības lietas. Rūpīgi tiek pētīti videonovērošanas kameru ieraksti. Nežēlīgais noziegums pastrādāts iecienītā iedzīvotāju atpūtas vietā," informēja Bulgārijas iekšlietu ministrs Mladens Marinovs.
Tieši tāpēc
izmeklētāji izskata visus iespējamos slepkavības motīvus – gan privātus, gan ar profesionālo darbību saistītus.
Marinovas pārstāvētā televīzijas kanāla darbinieki jau pauduši bažas par savu drošību, un arī portāla Bivol.bg vadība paziņojusi, ka darbinieki ir saņēmuši draudus dzīvībai.
Globālajā preses brīvības rangā Bulgārija ieņem pieticīgo 111. vietu, kas ir zemākais rādītājs no visām Eiropas Savienības valstīm.
Viktorijas Marinovas slepkavību jau nosodījušas vairākas starptautiskas cilvēktiesību aizstāvības un žurnālistu organizācijas. Piemēram, “Transparency International” nosodīja jebkādus centienus ietekmēt par korupciju ziņojošus žurnālistus. Slepkavību nosodījusi arī Pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts”, kā arī EDSO mediju brīvības pārstāvis Harlems Desirs, pieprasot ātru izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības. Ar līdzīgu aicinājumu klajā nākusi arī Komiteja Žurnālistu aizstāvībai.
Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs jau paudis pārliecību, ka patiesības atklāšana ir tikai laika jautājums.
KONTEKSTS:
Marinova ir jau trešā pētnieciskā žurnāliste, kas gada laikā nogalināta kādā no Eiropas Savienības valstīm. Pērn oktobrī bumbas sprādzienā dzīvību zaudēja maltiešu žurnāliste Dafne Karuana Galicia, kas pētīja korupciju valdībā un tā dēvētos Panamas dokumentus. Savukārt šī gada februārī tika nogalināts slovāku pētnieciskais žurnālists Jans Kucjāks, kurš pirms nāves bija atklājis Itālijas mafijas saistību ar augstu stāvošām Slovākijas amatpersonām.
Zīmīgi, ka pagājušajā nedēļas nogalē apritēja arī 12 gadi kopš pazīstamās krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības.
