Pusdiena

Cerībā mazināt domstarpības par situāciju Sīrijā Kerijs Maskavā tiekas ar Putinu

Pusdiena

Atsākas sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Bulduru dārzkopības skolu grib «restartēt» ciešākā sadarbībā ar augstskolām

Bulduru dārzkopības skolu grib «restartēt» ciešākā sadarbībā ar augstskolām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 15.decembrī, diskutēja par Bulduru dārzkopības vidusskolas finansiālo situāciju un iespējamajiem attīstības scenārijiem nākotnē. No politiķiem izskanēja viedoklis, ka, visticamāk, dārzkopības vidusskolai nākotnē būtu jāveido sadarbība ar augstskolām, kuras gan palīdzētu vidusskolai ar saimniekošanu, gan arī palīdzētu tai izstrādāt izglītības attīstības stratēģiju. 

Par spīti neizdevīgi iznomātiem nekustamajiem īpašumiem un apjomīgām parādsaistībām, kopumā Bulduru dārzkopības vidusskolai ir labas perspektīvas, jo tā ir ļoti nepieciešama nozarei un tās problēmas ir risināmas, attīstot sadarbību ar kādu no augstskolām – šāds viedoklis izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas diskusijās par skolas nākotni.

Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības vadītājs Ansis Birznieks uzsver, ka pēdējos gados skolas finanšu situācija patiesībā ir uzlabojusies un stabila.

"Savelkot kopā šo informāciju par finansēm, mūsu viedoklis ir, ka skolas finanšu situācija ir stabila un ir jābeidz izplatīt nepatiesa informācija par skolas stāvokli," teica Birznieks.

Nozares eksperts arī uzsver, ka audzēkņu vidū skolu popularizēt būtu ļoti viegli - augstākajām amatpersonām vajadzētu paust skaidru atbalstu skolas nākotnes attīstībai. Savukārt pēc skolas sagatavotajiem ekspertiem nozarē saglabājas stabils pieprasījums, uzsvēra Birznieks.

"Svarīgi ir tas, ka nozarei vajag speciālistus. Apkopojot nozares datus, nozarē strādā vairāk nekā 5000 cilvēku, un nozarei ir konkrēts pieprasījums. No pirmā līdz ceturtajam profesionālajam līmenim mēs gadā no skolas sagaidām vismaz 100 speciālistu - speciālistus, kas nonāks nozarē," teica biedrības vadītājs.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns ("Vienotība") norādīja, ka ministrijas skatījumā viens no labākajiem skolas attīstības nākotnes scenārijiem ir ciešāka sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm – gan izglītības satura, gan arī saimniecisko jautājumu risināšanā.

"Ja mēs panākam skolas restartu un ja mēs dabūjam šo sinerģiju ar augstāko izglītību un zinātni kopā, ja skolai parādās vairāk audzēkņu, ja mēs spējam to pārlauzt uz pozitīvo virzību, tad 2018.gadā būs iespējams arī domāt par Eiropas fondu investīcijām," teica Smiltēns.

Vērtējot iepriekš vērojamos vājos skolas finansiālās darbības rādītājus, vairāki eksperti pievērsa uzmanību tam, ka skolai jau šobrīd lielā mērā dažas no problēmām ir izdevies atrisināt, jo ir renovēta un uzlabota skolas siltumapgādes sistēma, kas iepriekš radīja apjomīgas un nesamērīgas izmaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti