Tikmēr studenti pauž neziņu par to, vai valsts apmaksāto budžeta vietu samazinājums ietekmēs arī stipendijas.
Samazinoties valsts budžeta vietu skaitam augstskolās ar nākamo mācību gadu, studenti bažījas par tiem, kas jau patlaban mācās valsts apmaksātajās vietās. Proti, vai augstskolas turpmāk pašas spēs nodrošināt finansējumu jau esošajiem studentiem. Tāpat Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva norāda, ka nav skaidrības par stipendiju fondu. „Tas automātiski nozīmē, ka stipendijas ir piesaistītas budžeta vietām, un sanāk, ka studentu un stipendiju skaits samazināsies. Jautājums ir tāds, vai budžeta vietās, kuras dos augstskolas, arī būs stipendijas un vai vienā gadā stipendiju skaits nesamazināsies,” sacīja Grigorjeva.
Līdz šim valsts studiju budžeta vietas finansējusi 85% apmērā, bet, lai turpmāk to varētu darīt pilnā apmērā, to skaitu augstskolās ar nākamo mācību gadu varētu samazināt par 15 %.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Agrita Kiopa gan norāda, ka līdz ar vietu skaita samazinājumu no valsts puses ir panākta vienošanās ar augstskolām, ka tās pašas arī piedāvās budžeta vietas no saviem līdzekļiem. „Augstskolas vienmēr no saviem budžeta līdzekļiem ir finansējušas budžeta vietas. (..) Augstskolām ir arī citi līdzekļi studiju procesa nodrošināšanai, tajā skaitā – jaunais finansējums, ko esam augstskolām novirzījuši. Valdība šogad papildus ir piešķīrusi 6,5 miljonus eiro par pētniecībā balstītu izglītību, tādējādi augstskolām ir vairāk naudas nekā pērn, un par šo naudu augstskolām ir jānodrošina tas pats budžeta vietu skaits, kas bija pērn,” skaidro Kiopa.
Gan rektori, gan Izglītības ministrija apliecināja, ka esošos valsts nodrošinātos studentus šīs finansēšanas modeļa izmaiņas neietekmēs. Taču atsevišķās augstskolās tas varētu nozīmēt, ka turpmāk būs mazāk budžeta vietu jeb lielāks konkurss jaunajiem studētgribētājiem.
„Tas nozīmē par 600 studentiem mazāk,” atzīst Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. „Tas, protams, liek ieviest korekcijas uzņemšanas plānos (..). Mums paliek neskaidrības arī par stipendiju apjomiem (..),” uzsver Muižnieks.
Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš stāsta, ka augstskolā budžeta vietu jau patlaban ir maz, aptuveni trešdaļa no kopskaita. Pēc jaunā finansēšanas modeļa valsts apmaksāto budžeta vietu skaits samazināsies par 43 vietām. Akadēmija gan neplāno pati finansēt vēl studiju vietas, bet palielinās maksas vietu skaitu. „Pieprasījums ir pēc studiju vietām. Lai arī studiju maksa ir liela – 2900 eiro gadā, mums ir problēmas ar finansējumu. Budžeta finansējums ne tuvu sasniedzis pirmskrīzes apmērus (..),” norāda Bērziņš.
Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševskis vēl papildināja, ka kopumā budžeta vietu skaits nākamajā mācību gadā atkarīgs no pašu augstskolu fleksibilitātes. Savukārt studiju maksas pieaugumu augstskolās tāpēc gan neprognozē zemās maksātspējas dēļ.
