Jauno Valsts aizsardzības finansēšanas likumu jūnija sākumā Saeimā iesniedza pati Budžeta komisija, taču sākotnēji tas paredzēja vien mērķi - ka no 2020.gada aizsardzības finansējums nedrīkst būt mazāks par 2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta jeb IKP apjoma. Konkrētus ikgadējus soļus tas neparedzēja, taču šādus priekšlikumus iesniedza gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Aizsardzības ministrijai tas šķita būtiski, stāsta parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs:
”Mums jau bijuši trīs tādi likumi, kas paredzēja pieaugumu, bet dinamika bija pretējā virzienā. Šobrīd ir ļoti nopietns jautājums, kā tālāk attīstīsies sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem. Piemēram, ministra vizīte uz ASV nenotiek tik viegli – pirmais, ko viņam saka: piedodiet, jūs ilgi esat runājuši par 2%, bet jūsu budžets skaitļos samazinās, nevis palielinās…Tāpēc ir ļoti svarīgi pieņemt likumu, kurā skaidri norāda ne tikai 2020.gadu, bet jau nākošo un aiznākošo – kā mēs šo budžetu palielinām.”
Pēc ministriju un deputātu diskusijām komisija kā kompromisu izstrādāja šādu priekšlikumu: nākamgad aizsardzības finansējumam jāsasniedz vismaz 1% no IKP, aiznākamgad - 1,1%, 2017.gadā - 1,3%, gadu vēlāk - pusotrs procents, bet 2019.gadā - 1,75%.
Opozīcijā esošais „Saskaņas centrs" gan norādīja - lai gan tas piekrīt mērķim par 2% 2020.gadā, tomēr Latvijas ekonomiskā situācija neesot tik laba, lai varētu apstiprināt konkrētu grafiku, par to komisijā izteicās „Saskaņas centra" deputāts Aleksandrs Sakovskis, galvenokārt paužot bažas, ka Eiropas Savienības iespējamās sankcijas pret Krieviju Ukrainas krīzes situācijā varētu ietekmēt arī Latviju.
Komisijas vadītājs Jānis Reirs no „Vienotības" apgalvoja, ka opozīcijas bažas neesot pamatotas, un visas budžeta iespējas izanalizētas gan Aizsardzības, gan Finanšu un Ārlietu ministrijā, tāpēc faktiskie cipari īpaši neatšķirtos.
Līdz ar to Budžeta komisija ar sešām pozīcijas deputātu balsīm par un trim „Saskaņas centra" balsotājiem pret priekšlikumu un arī likumprojektu akceptēja. Ceturtdien par to galīgajā lasījumā balsos Saeima. Ja parlaments akceptēs komisijā lemto, Aizsardzības ministrijai jau ir skaidrs, cik daudz nākamgad tai būs papildu naudas un kā to tērēt.
„Par nākošo gadu uzreiz var pateikt – tie būs plus 30 miljoni, pēc tam plus 45 miljoni. Tie ir pirmie skaitļi, un arī ir skaidras pamatlietas, kur naudu tērēt. Papildu punkti ir Zemessardze, pretgaisa aizsardzība (zemu lidojošo objektu novērošana), Speciālo uzdevumu vienība, Jaunsardze un uzsāktais mehanizācijas projekts,” skaidroja Panteļejevs.
Diskusijas par aizsardzības finansējumu aktualizējās pavasarī pēc notikumiem Ukrainā un Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tolaik pauda: Ukrainā notiekošais ir skaidrs signāls, ka šobrīd ir pēdējais brīdis domāt par aizsardzības finansējuma palielināšanu.
