Jau kādu laiku sociālajā vietnē “Instagram” anonīmi izveidotā profilā „Narkotikām nē” tiek publicēti nepatīkami skati no ikdienas Bruņinieku ielā. Attēlos un videomateriālos redzami cilvēki, kas, spriežot pēc neadekvātās uzvedības, visticamāk, lietojuši narkotikas.
Aiz “Instagram” konta stāv neapmierināti iedzīvotāji. Viņu pārstāvis stāsta, ka policijai par situāciju ziņots neskaitāmas reizes. Tomēr tikai tagad, kad problēmai pievērsta uzmanība publiski, likumsargi rajonā patrulē biežāk.
“Tagad narkomānu uz ielas nav, tomēr “točka” joprojām strādā. Šeit policija brauc, katru stundu šeit ir ekipāža.
Viņi patrulē, staigā pa pagalmiem. Bet tik un tā šeit viss vēl strādā. Tos cilvēkus var redzēt, bet klientūra ir kļuvusi uzmanīgāka. Viņi vēro, skatās, vai kāds viņus nefilmē vai nevēro, bet šeit viņi nelieto,” stāsta apkaimes iedzīvotāju pārstāvis.
Viņš norāda, ka par tā saucamo “točku” policijai ziņots jau sen.
Iedzīvotājiem esot zināms konkrēts dzīvoklis, kurā notiek narkotisko vielu tirdzniecība. Tomēr policija vēl neesot rīkojusies.
Valsts policijā saka, ka par šo vietu vēl tiek skaidrota informācija. Latgales iecirkņa kārtības policijas priekšnieks Egils Ezis stāsta, ka policijas uzmanība tagad pievērsta visam Avotu ielas rajonam. Pašlaik par narkotisko vielu glabāšanu ir uzsākti pieci kriminālprocesi, bet par lietošanu – 16.
Ezis atklāj, ka citās Rīgas apkaimēs narkotiku lietošana un tirgošana ir vēl izplatītāka: “Statistika nav veidota, nav salīdzināts. (..) Ja mēs paskatāmies Maskavas rajonu vai Rīgas centrāltirgus apkārtni, tad tur noteikti ir krietni vairāk šo pārkāpumu. Mēs veicam aktīvu darbu. Veicam personu aizturēšanu, pārbaudes, nogādājam uz ekspertīzēm.”
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Rīgā konstatēti vairāk nekā tūkstotis pārkāpumu par narkotisko vielu lietošanu.
Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, vērojams samazinājums. Neskatoties uz to, Latgales priekšpilsētā šādu pārkāpumu skaits ir pieaudzis.
Egils Ezis norāda, ka policijas patruļas vien problēmu neatrisinās. Tam piekrīt arī Rīgas Psiholoģijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
“To nevar izdarīt viena Iekšlietu ministrija, ne arī Veselības ministrija, ne arī Izglītības ministrija. Tas viss ir jādara kopā un kompleksi. Mums ir jādomā par to, kā izglītot. Un, pirmkārt, jādomā par to, lai nemaz nesāk lietot. Nākošais ir profilakse dažādos līmeņos – gan iedzīvotājiem, gan skolās. Un policija pieslēdzas, protams, arī ar izglītošanu, bet viņi ir tie, kas mēģina ierobežot narkotiku izplatību,” skaidro Stirna.
Problēma ir arī tajā, ka narkotisko vielu klāsts kļūst arvien plašāks. Jaunās vielas ir grūti atpazīt, turklāt bieži vien tās pārdozēt ir vieglāk nekā heroīnu, stāsta Stirna. Tāpēc ļoti svarīga ir arī jau atkarīgo personu ārstēšana. Savukārt ārstēšanas procesā pats svarīgākais ir, lai cilvēks to vēlas.
