Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Austrālija cīnās ar ugunsgrēkiem

Brūk Labraga stāvkrasts Jūrkalnē

Brūk Labraga stāvkrasts Jūrkalnē

Ar katru gadu aizvien vairāk Baltijas jūra pārņem Jūrkalnes pagasta Labraga stāvkrastu. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka krasta erozija pie viņiem ir ierasts process un Labraga stāvkrasta nogruvumi bijuši jau senāk. Taču šogad lielā mitruma, spēcīgā vēja un neesošās ziemas dēļ jūra sauszemei atņēmusi pat 10 metrus.

Sagāzti koki, noskaloti krasti - tieši tā šobrīd izskatās Labraga pludmalē, kuru straujiem soļiem apņem Baltijas jūra. Jūrkalnes teritorija gar Baltijas jūras krasta līniju stiepjas 13 km garumā, kur no tiem aptuveni 100 metri ir Labraga stāvkrasts, kurā novērojami vislielākie nogruvumi.

"Tas nogruvums tieši tajā vietā, viņš nav tik plašs. Viņš ir kādus 100 metrus garš, bet viņš vairāk bīdās uz iekšzemi. Viens no pēdējiem nogruvumiem varēja būt vēl pagājušā gada pašās beigās, un uz iekšzemi nobruka uzreiz kādi 6 metri," stāsta Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis.

Nogruvumi rodas pārāk mitrā laika un spēcīgā vēja dēļ. Iespējams, ja pie mums valdītu ziema ar zemu gaisa temperatūru, šādas problēmas pat nebūtu.

Jūrkalnē dabas stihija izraisījusi arī daudzu tūristu interesi. Jūrkalnes pagasta pārvalde drošības apsvērumu dēļ ir izlikusi vairākas brīdinājuma zīmes. Dabas stihijas novērtēšanā ir iesaistījusies arī Ventspils novada dome, šos krasta noskalošanas riskus iekļaujot  teritorijas plānojumā.

"Izstrādājot jauno Ventspils novada teritorijas plānojumu, arī mēs sazinājāmies ar jūras krasta labratoriju, ar vadošo pētnieku ģeoloģijas un zinātņu doktoru Jāni Lapinski. Bija viņa izvērtējums, un faktiski savā plānojumā mēs esam paredzējuši šo riska zonu, kādi varēti būt šie noskalošanās riski līdz 2060. gadam," pauda Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis.

Ventspils novada domes pārstāvji ir viesojušies arī citur pieredzes apmaiņas braucienos, lai saprastu, ko iesākt šādos gadījumos. Un, visu izvērtējot, tika secināts, ka nostiprinājumi tuvākajos gados būvēti netiks, jo tas prasa lielus finanšu līdzekļus. Citu valstu pieredze rāda, ka šādu jautājumu sakārtošanā būtu jāiesaistās gan citām institūcijām, gan arī valstij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti