Panorāma

Bērnu psiholoģe no Ukrainas: Par karu ir jārunā!

Panorāma

Jaunieši aicina ātrāk atteikties no Krievijas gāzes

Ukraiņu bēgļiem ļoti nepieciešama pārtika

Brīvprātīgie: Ziedotāju aktivitāte apsīkst; ļoti nepieciešama pārtika Ukrainas kara bēgļiem

Palīdzības meklētāju plūsmas neapsīkst, bet brīvprātīgo un ziedotāju vēlme, kā arī iespējas palīdzēt gan. Par to Latvijas Televīzija pārliecinājās, apmeklējot vienu no noliktavām, kura vēl pirms kāda laika bija pārpildīta ar precēm, ko sūtīt uz Ukrainu un izdalīt šurp atbraukušajiem bēgļiem. Patlaban ļoti vajadzīga ir pārtika.

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Latvijas Televīzija apmeklēja biedrības "Tavi draugi" noliktavu Rīgā, Ventspils ielā 50, kur  iedzīvotāji aicināti ziedot palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šodien noliktavas rezerves jau ir krietni mazākas nekā konflikta sākumā, un patlaban visvairāk vajadzīga ir pārtika. Visvairāk – ātri pagatavojama, piemēram, konservi vai ātri aplejamas zupas.

Biedrības "Tavi draugi" brīvprātīgais Artūrs Kristlībs skaidroja: "Ir pagājuši divi mēneši. Mēs strādājam tajā pašā režīmā kā sākumā. Pat aktīvāk. Bet no ziedotāju puses mēs jūtam, ka šī iniciatīva, vēlme palīdzēt ir pieplakusi. Un par to arī liecina mūsu noliktavas atlikumi, kuru ir ļoti maz. Un arī izjūtam, ka vairs ne tik daudzi šoferi grib braukt uz Poliju, Ukrainu."

Visvairāk pārtikas paku patlaban aiziet tiem ukraiņiem, kas pabalstus vēl gaida un vēl nestrādā, kuri nav tuvinieku vai brīvprātīgo izmitināti. Viena no organizācijām, kas iesaistījusies palīdzības sniegšanas koordinēšanā Latvijā, ir biedrība "Latvijas Lauku forums". Protams, arī pārtikas cenas ir augušas.

Biedrības koordinatore Aiva Apša-Ķīšeniece norādīja: "Tā iniciatīva apsīka, es teiktu, pēc kāda mēneša. Pirmais mēnesis bija tiešām ļoti intensīvi. Es nedomāju, ka tas ir saistīts ar pārtikas cenu kāpumu. Es domāju, ka vairāk cilvēki nogurst no tām ziņām. Pirmais bija tas šoks, kad gribas palīdzēt, bet mēs kā nevalstiskās organizācijas jau teicām, ka nedaudz vajag piebremzēt, nedaudz vajag spēkus pataupīt, jo tā palīdzības sniegšana būs ilga. Bet sabiedrībai gribas ātri un tūlīt reaģēt."

 

 

Vēl brīvprātīgie un nevalstisko organizāciju pārstāvji prognozējuši, ka augs arī pieprasījums pēc vasaras apģērba. Kara sākumā vairumā saziedotas drēbes ziemai, taču sezonas mainās.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt