Viens krāso, viens špaktelē, cits liek durvis, cits skrūvē santehniku. Šī nav profesionāla remontstrādnieku brigāde. Lielākā daļa no klātesošajiem ir brīvprātīgie, kas, saskaņojot laiku ar ģimenēm, brīvdienas un darbadienu vakarus pavada, veidojot centru bērniem un jauniešiem ar autiska spektra traucējumiem. Piemēram, Dmitrijs Lavrentjevs atbildīgs par sienu gleznojumiem. Viņu iesaistījusi kaimiņiene.
"Tā liekas, ka ļoti viegli un ātri, bet šeit strādājam nedēļu. Protams, ne dienu pēc dienas, bet kā sanāk. Katram ir arī sava ģimene, bērni," sacīja Dmitrijs Lavrentjevs.
"Tās ir trīs vai četras sestdienas svētdienas, ko esmu šeit pavadījis. Ģimene saprot," piebilda brīvprātīgais Krišjānis Šusts.
Brīvprātīgo kustības kodols ir Diāna, Kristīne, Elīna un vēl daži klāt neesoši brīvprātīgie. Visi iepazinušies pirms dažiem gadiem. Kristīne un Elīna ir mammas bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Diāna savukārt iepriekš organizējusi nometnes bērniem. Viņu mērķis ir izveidot Latvijā pirmo centru, kur ar šādu bērnu varētu strādāt speciālistu komanda.
"Tas, ko mēs ceram, – lai viss ir vienā vietā un lai ar bērniem nav jābraukā pa visu Rīgu. Un tas, kas atšķir no citiem, ka tas ir komandas darbs, nevis katrs terapeits vai speciālists strādā atsevišķi," klāsta Diāna.
"Es kā autiska bērna mamma pati uz savas ādas esmu to izbaudījusi, ko nozīmē, ka tev ir reitterapija Vaivaros un logopēds bērnu slimnīcā Gaiļezerā, un kustību deju terapija Brīvības ielā... Ka faktiski esi kā šoferis, ka tev ir otrs – šofera darbs," stāsta Elīna.
Latvijā oficiāli diagnoze – autiska spektra traucējumi - noteikta mazliet vairāk nekā 300 bērniem. Speciālisti gan nešaubās, ka šis skaitlis ir krietni lielāks.
Autiskus bērnus medikamenti neārstē. Psihosociālajai rehabilitācijai valsts atvēl pārāk maz līdzekļu, bet ABA terapija, kas daudziem palīdz vislabāk, ir tikai par maksu. Rūpes par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu rehabilitāciju pārsvarā ir uz vecāku pleciem.
Kristīne novērtē terapijas nozīmi: "Ar ļoti lielu darbu, ar neatlaidīgu darbu, ar lielu ticību mēs esam izdarījuši gandrīz vai brīnumu. Sākumā tās prognozes bija ne tik iepriecinošas."
Lai varētu palīdzēt arī citu bērnu ar autiska spektra traucējumiem vecākiem, brīvprātīgie apstaigājuši daudz ēku. Telpas, kurām vajadzīgs vien kosmētiskais remonts, par simbolisku samaksu izīrējusi Āgenskalna baptistu draudze. Komunālie maksājumi un remonts tiek segts no pašu kabatām, kā arī ziedojumi vākti, labdarības tirdziņos pārdodot pašu darinātus suvenīrus.
"Mūsu pamatkapitāls ir tieši brīvprātīgie. Ne nauda un manta, bet tieši brīvprātīgie – mūsu ģimenes, mūsu draugi un arī sveši cilvēki, kas pievienojas. Visu, ko jūs redzat arī,– to, kas šeit top, tas ir ar brīvprātīgo rokām. Noziedoti līdzekļi un ziedotas krāsas," rāda Diāna.
"Tā ticība no pavisam maziņas ir tagad izaugusi pavisam liela. Mums arī brīžiem pašiem ir bijusi tā sajūta – vai tiešām mums izdosies," piebilda Kristīne.
Par šo darbu pašlaik neviens atalgojumu nesaņem. Taču centra veidotājas piedalās arī valsts un pašvaldību iestāžu darba grupās, lai izcīnītu finansējumu bērnu ārstēšanai. Janvārī šajā centrā daži bērni varēs sākt terapijas kursu ar Rīgas pašvaldības atbalstu. Tāpat notiek sarunas ar Labklājības ministriju.
"Mūsu mērķis ir – lai centrā pakalpojumi nebūtu tikai par maksu. Tu redzi, ka vari palīdzēt, un ideja, kā atvieglot arī citiem vecākiem dzīvi. Nu lai nav tā trakā braukāšana, lai tas varētu būt vienuviet," saka Elīna.
Dienas centram dots nosaukums "Solis augšup".
