- Kas ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji?
- Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbojas, kā nu katra prot.
- Latgalē brīvprātīgo ugunsdzēsēju ir vismazāk.
- Valmieras novadā kustība darbojas ar pašvaldības atbalstu.
- Ko par brīvprātīgo darbu domā VUGD?
- Cik bieži brīvprātīgie palīdz VUGD?
- Arī valdības gaiteņos domā par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstību.
- Kā darbības sistēmu redz brīvprātīgie ugunsdzēsēji?
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības informācija liecina, ka pašlaik Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 50 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, taču konkrētu skaitu, cik daudz ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju, biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis nemāk teikt. „Ir arī, tā teikt, snaudošie, viņi izbrauc uz ugunsgrēkiem vietējā līmenī, bet mēs pat nezinām, ka viņi ir saglabājušies,” viņš sacīja.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vēsture ir sena – pirmās brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas Latvijā sāka veidoties pirms vairāk nekā 150 gadiem. Tās bija teju katrā rajonā. Bija arī valsts atbalsts.
Griķis pastāstīja: „Juku laiki, man liekas, sākās 1995. gadā. Gāja viss mazumā, un šī sistēma izjuka. Valsts sāka VUGD sistēmu veidot. Rezultātā finansējumu nogrieza, un pašvaldībās, kas nebija tālredzīgas, vairs nav brīvprātīgo ugunsdzēsēju.”
Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem netiek maksāta alga. Tie ir cilvēki, kas iziet apmācības un ir gatavi savā brīvajā laikā atsaukties un doties uz ugunsnelaimes vietu, skaidroja Griķis.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbojas, kā nu katra prot
Šobrīd brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība nav ne pašvaldības, ne valsts noteikta funkcija. Nav arī normatīvo aktu, pēc kuriem brīvprātīgo kustību varētu organizēt un sakārtot. Līdz ar to tās biedrības, kas vēl joprojām pastāv, katra dzīvo, kā nu prot.
„Mēs te kā Bermudu trīsstūris. Uz kuru pusi neskaties – uz Baltinavu braucām, uz Medņevu, uz vietas arī. Gan veikali dzēsti, gan kūla, gan mežs. Daudz tika izbraukts. Mēs vienmēr ieradāmies ātrāk par ugunsdzēsējiem. Cilvēki zināja, ka mēs esam, zvanīja pagasta pārvaldniekam, un viņš mums ziņoja, mēs bijām, tā sakot, zem pagasta.”
Balvu novada Šķilbēnos brīvprātīgie ugunsdzēsēji vairs nav aktīvi; nedarbojas arī automašīna
Aldis Slišāns Balvu novada Šķilbēnu pagastā ir vietējais iedzīvotājs, kurš vēl pirms pāris gadiem darbojies kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Tiesa, tagad komanda vairs nestrādā, arī automašīna, ar kuru devās izsaukumos, nav tehniskā kārtībā. Tā stāv ārā apsnigusi.
„Jā, tagad viņa diemžēl vairs nav tehniskā kārtībā, bet arī tad, kad mēs braucām uz izsaukumiem, tā bija tikai puslīdz lietojama. Bija gadījumi, kad tu aizbrauc un 15–20 metrus no mājas noslāpst mašīna un nedarbojas, un tu nevari neko palīdzēt, jo tehnika ir veca,” stāstīja Slišāns.
Valmieras novadā brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība ar pašvaldības atbalstu darbojas
Ir pašvaldības, kur brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas saglābtas. Piemēram, Valmieras novadā darbojas desmit komandas un ap 100 brīvprātīgo, kas dodas izsaukumos. Kā norādīja Valmieras novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Egils Kaužēns, saimnieciskie jautājumi – siltums, ēkas, īpašumi, tehnika, remonti, inventārs – ir pašvaldības rūpe. Organizatoriskie jautājumi – biedrības pārziņā.
Kaužēns sacīja: „Novadā mēs esam saglabājuši teritoriālo redzējumu, kāds bija vēl, Latvijai atgūstot neatkarību, tātad – kad vēl bija rajoni. Un mūsu rajonā bija padsmit brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas – Naukšēnos, Burtniekos, Dikļos, Kocēnos un citur. Bet, atgūstot neatkarību, pazuda finansējums. Pateicoties tam, ka rajonam bija sadarbība ar vāciešiem, mēs turējām grožus stingri, lai saglabātu brīvprātīgo darbību. Valmieras pusē mēs uz komandu rēķināmies ar 5 līdz 10 tūkstošiem eiro. Bet,
ja mēs skatāmies – glābšanas dienesta viens postenis neizmaksā zem 300 000, tātad brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbs ir izdevīgāks vismaz 4 reizes.
Šis ir pašvaldības redzējums, bet tam ir jābūt valsts redzējumam. Nedrīkst būt tā, ka pašvaldība saviem spēkiem cenšas atbalstīt šo brīvprātīgo darbību un kustību, un saprot, ka viņiem savā teritorijā tas ir svarīgi, jo tikai ar glābšanas dienestiem mēs nespējam nodrošināt ugunsdzēsību.”
Citās Eiropas valstīs brīvprātīgo kustība ir saglabāta. Kaužēns uzsvēra, ka svarīga ir cilvēku motivācija, lai būtu vēlme kļūt par brīvprātīgo.
„Tas ir brīvprātīgs darbs, par ko netiek maksāta alga. Bet pasaules praksē brīvprātīgo darbs ir mazliet savādāks, brīvprātīgie saņem kaut kādu atalgojumu par izbraukumu. Vācijā, piemēram, viņi ir veidojuši sistēmu, lai cilvēks ir ieinteresēts kļūt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju, jo tur strādā sociālās garantijas: piedāvā apdrošināšanu, piedāvā kaut kādus medicīniskos pakalpojumus par brīvu.
Ir savi bonusi, ir atlaides, un cilvēks sāk analizēt – ja es būšu brīvprātīgais ugunsdzēsējs, man ir kaut kāds labums, ko es nesīšu sabiedrības labā un pats sev.
Un vācu kolēģi ir izanalizējuši, ka tas ir daudz lētāk un efektīvāk, nekā uzturēt tikai militarizētas vienības vai profesionāļus,” atzīmēja Kaužēns.
Ko par brīvprātīgo darbu domā VUGD?
Ņemot vērā, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības darbojas pašas par sevi, VUGD ir vien pienākums biedrības koordinēt.
VUGD ir informācija par 33 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību darbību, lai gan pēc Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības esošās informācijas ir reģistrētas vairāk nekā 50 biedrības.
VUGD Operatīvās vadībās pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs pastāstīja, kā notiek sadarbība ar brīvprātīgajiem, lai ziņotu, kad jādodas uz izsaukumiem: “Mums ir viņu kontaktpersonu telefoni, ko viņi ir iedevuši, mēs zvanām uz šo telefona numuru, cilvēks paceļ, tad ir vairākas iespējas, – vai nu viņi izbrauc, pasaka, ka viņi dodas, vai ir subjektīvi vai objektīvi iemesli, kāpēc viņi nevar tajā konkrētajā brīdī ierasties tajā notikumā, kurā mēs lūdzam viņu palīdzību. Tādi gadījumi arī ir.”
Bieži ir situācijas, kad VUGD brīvprātīgos aicina palīdzēt, bet viņi palīdzēt nemaz nav gatavi.
Cik bieži brīvprātīgie palīdz VUGD?
Grīnbergs atzinīgi vērtē Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, raksturojot to kā aktīvu. Brīvprātīgie iesaistoties teju katrā izsaukumā, kas ir viņu teritorijā.
Taču, kāda ir kopējā statistika, cik bieži brīvprātīgie palīdz ugunsdzēsējiem?
2017. gadā VUGD ir 333 reizes iesaistījis brīvprātīgos ugunsdzēsējus, bet 2021. gadā sadarbība ir kļuvusi aktīvāka, proti, vairāk nekā 540 reizes.
Tas gan nav daudz.
Grīnbergs skaidroja: “Mēs zvanām daudz biežāk, bet ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc nebrauc. Nevar sazvanīt, vienkārši neceļ telefonu vai neizbrauc, jo nav degvielas, tehnika ir remontā vai neviens no brīvprātīgajiem nav uz vietas, tas biežāk gadās kaut kādā vasaras periodā, kad daudz cilvēku iesaistīti lauku darbos, jo liela daļa cilvēku nav konkrētajā dežūru grafikā, tad ne vienmēr uz to simprocentīgi var paļauties.”
Lai piesaistītu brīvprātīgos ugunsdzēsējus, divu gadu laikā tika īstenots pilotprojekts, kurā tika izraudzītas piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, lai tās apmācītu un iesaistītu mazāk sarežģītu ugunsgrēku dzēšanā, tā testējot, kā nākotnē varētu izskatīties kopīgā sadarbība.
“Bija jāveic darbi un jāatskaitās par to, ko viņi ir veikuši, tad arī valsts viņiem kompensēja izdevumus gan par tehniskām apskatēm, civiltiesiskajām apdrošināšanām, degvielu un vēl šādām tādām lietām, taču aktīvi plus/mīnus no šīm piecām brīvprātīgajām biedrībām piedalījās tikai divas, parējām bija liela problēma īstenot šo projektu. Mēs esam šādus tādus secinājumus izdarījuši, kā tālāk rīkoties un ko darīt,” atzina Grīnbergs.
Par to, ka šāda brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība ir atbalsts VUGD, šaubu nav, taču sistēma ir jāpilnveido. Kaut vai tas, kur brīvprātīgie ugunsdzēsēji atrodas.
“Es negribētu lietot vārdu haotiski, viņas ir tur, kur viņas ir, bet mēs pie šī strādājam, un šī sistēma tuvākajos divos trijos gados būs daudz kvalitatīvāka un labāka,” piebilda Grīnbergs.
Šķilbēnu pagastā plāno atjaunot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu; gaida lēmumus par kustības nepieciešamību no valdības
Balvu novada Šķilbēnu pagastā iecerēts atjaunot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu. Latvijas–Krievijas pārrobežu projekta laikā iegādāts inventārs: tērpi, šļūtenes, drons. Balvu VUGD nodaļa ir gatava nodot savu novecojušo tehniku. Vietējā pašvaldība gatava arī atbalstīt finansiāli, sakārtot automašīnu tehniskā kārtībā. Tomēr, kā norādīja Balvu novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, aktuālākais ir jautājums, vai valsts redz brīvprātīgo ugunsdzēsēju vietu kopējā sistēmā.
Maksimovs sacīja: „Mēs esam gatavi finansēt, esam gatavi attīstīt, ja VUGD redz pašvaldības līdzdalību un arī brīvprātīgos šajā sistēmā. Ja nezvana, ja netiek nosūtīts izsaukums... Mums bija mašīna, mēs bijām gatavi braukt, bet neviens mūs neaicina, un mēs likām to mierā.”
Tiek domāts par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstību
Vēršoties pie Iekšlietu ministrijas, lai noskaidrotu, kāds ir ministrijas redzējums par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstību un iespējamo finansiālo atbalstu un vai pašvaldībām būtu vairāk jāiesaistās, ministrijā šo jautājumu novirzīja komentēt VUGD, jo viņi ar to strādā.
“Jā, atbilstoši konceptuālajam ziņojumam par valsts politiku ugunsdrošības jomā iepriekšējos divos gados mēs īstenojām pilotprojektu un, balstoties uz pilotprojekta rezultātiem, ir izstrādāts informatīvais ziņojums vispār par brīvprātīgo ugunsdzēsēju turpmāko attīstību, un tas ir saskaņots ar visām institūcijām un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā,” skaidroja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Viņš arī stāstīja, kā plānota brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība un tas, kā viņus motivēt iesaistīties šajā kustībā: “Mēs redzam to vienu motivāciju, ka viņi saņem kompensāciju par paveikto darbu, konkrēti viņi veic vienu stundu ugunsdrošības prevencijā, par to ir kompensācija, vai piedalās ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbos, un par to arī ir kompensācija. Bet mēs šeit saredzam vēl vienu tādu resursu, ko mēs varam izmantot atbilstoši Brīvprātīgo darba likumam, ka var iesaistīties jaunieši no 13 gadu vecumam, domājot tieši attiecībā uz ugunsdrošības prevenciju, vai cilvēki ar īpašām vajadzībām arī var kļūt par brīvprātīgo.”
Savukārt par to, kas varētu finansiāli atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, šobrīd konkrēta redzējuma nav.
„Mēs redzam, ka tas būtu sadalīts papildu finansējums, jo noteikti tas būs kaut kāds vajadzīgs – vai nu no mūsu puses, vai no pašvaldības puses – kā mēs varētu maksāt šīs kompensācijas, konceptuāli ir iesniegts Ministru kabinetā, bet jāgaida lēmums, tad tālāk varam virzīties,” sacīja Baltmanis.
Kā sistēmu redz brīvprātīgie ugunsdzēsēji?
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība sagaida vienotu valsts finansēšanas un pašvaldību līdzfinansēšanas kārtību, kā arī motivācijas iespējas brīvprātīgajiem, piemēram, sociālās garantijas. Tāpat brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām nepieciešams tehniskais nodrošinājums.
Kopumā Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības ieskatā nepieciešams paaugstināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju lomu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos, sevišķi lauku apvidos.
Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir jābūt gataviem iziet arī apmācības, lai pilnvērtīgi un droši varētu doties palīgā ugunsdzēsējiem. Un brīvprātīgo ugunsdzēsēja uzdevums nav tikai ugunsgrēku dzēšana, bet arī preventīvais darbs ugunsdrošības jautājumos.
