Kapu sakopšanas darbus finansē Vācijas puse
Pirms simt gadiem notikušais Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā atstājis ap 30 tūkstoš Vācijas karavīru, kuri atdusas 210 kapsētās.
Tā apzinājusi Vācu karavīru kapu aprūpes tautas apvienība, kuras pārstāvji ik gadu apmeklē mūsu valsti, lai sapostu trīs kapsētas. Darbu koordinators un Vācijas tautas apvienības goda pārstāvis ir Jānis Raciņš, kas savulaik bijis Latvijas militārais atašejs Vācijā. Raciņš stāsta, ka Pirmā pasaules kara izskaņā dibinātā apvienība pirms teju simt gadiem vāciešu kapus sakopusi pirmo reizi.
''Tagad katru gadu uz Latviju tiek sūtītas trīs četras grupas. Šogad viena grupa sakopa Lielauces kapus, 23 cilvēku grupa bija pie Klīves baznīcas Kalnciemā, tur noslēdza pagājušā gada darbus. Salas novadā nesen darbu pabeidza karavīru grupa, gaidu nākamo grupu 10 karavīrus, kas brauks uz Auci, uz Vītiņu kapiem,'' stāsta Raciņš.
Visus darbus finansē Vācijas puse, un parasti uz Latviju dodas grupas ar desmit karavīriem. Bet ir arī senioru grupas ar pārdesmit aktīvistiem, kādi divos piegājienos pērn un šovasar strādāja pie Klīves baznīcas Valgundes pagastā Jelgavas novadā. Tur draudzes zemē apglabāti 380 vācu un 51 krievu armijas karavīrs, lielākā daļa krituši 1917. gadā. Raciņš stāsta, ka
vāciešiem talkā dodas zemessargi, Latvijas karavīri un arī skolēni.
''Kapi ir dažādi, ir nopostīti, aizauguši, krūmos, kokos; betona krusti iegrimuši vai norauti, akmens vai mūra žogi sabrukuši. Pirmais ir teritorijas attīrīšana. Tagad ir laba sadarbība ar pašvaldībām, teiksim, pašvaldība izpļauj, nogriež krūmus, lai uz to [atbraucēji] netērētu laiku. Tad krustus ņem ārā, līdzina rindas, (..) zemi nofrēzē, iesēj zālīti,'' darbus uzskaita Raciņš.
Pašvaldību iesaistei trūkst juridiska pamatojuma
No krustiem noņem sūnas un ar speciālu krāsu atjauno uzrakstus. Sapostos kapus varētu nodot pašvaldību apgādībā, taču pašlaik tam trūkst juridiska pamatojuma. Pirms četriem gadiem likumdevējs apturēja darbu pie likumprojekta, kas paredzēja regulējumu par kara upuru apbedījumiem. Pašvaldību savienība likumprojektu bloķēja, jo nebija paredzēts, kur tam ņemt naudu. Raciņš to arī izprot, jo, piemēram,
Vidzemes pusē tādu kapu tikpat kā nav, bet Daugavas kreisajā pusē līdz pat Demenes pagastam, kur bija frontes līnija, kapu ir daudz.
''Piemēram, Ilūkstes novada Šēderes pagastā ir pieci kapi. Pagasta pārvaldes vadītāja saka:- man ir jādomā, ko darīt - vai dot tam naudu, lai tur būtu sakopts, vai dot naudu vecākiem, lai sagatavo bērnus 1.septembrī skolai. Bet laiks iet... Piemēram, ja aizbrauksiet pie Seces baznīcas, tur ir plāksnīte, ka grupa stradājusi, bet tie kapi atkal prasās kopt, un ja draudze un pagasts to nedara...''
Labāks liktenis paredzams nupat atjaunotajiem kapiem ap Klīves baznīcu. Tie atrodas ceļa malā uz draudzes zemes, un baznīcēni tūlīt aiz sliekšņa esošo krustu lauku vismaz pavasara talkās piekopj. Pašvaldība gan palīdzēt īsti nedrīkst, atzīst Jelgavas novada Valgundes pagasta pārvaldniece Maija Lasmane:
''Tā ir privātā, baznīcas zeme, uz kuras atrodas vacu karavīru apbedījumi; tur gan ir arī krievu karavīru apbedījumi. Ziemassvētku kauju laikā, kad bija intensīvas cīņas, kritušos tur apglabāja, baznīca bija vācu pusē. Ikdienas uzturēšana... protams, gulsies uz zemes saimnieku, uz īpašnieku, uz baznīcu. Pašvaldības iesaiste tur principā nedrīkst būt nekāda. Protams, blakus ir skola, kur ir saimnieks un remontstradnieks, kas var palīdzēt fiiziski - neatteiksim, bet savus līdzekļus ieguldīt mēs tur nedrīkstam.''
Atjaunošanas darbu koordinators Raciņš zina stāstīt, ka, piemēram,
Vācijā, Francijā un Beļģijā tādi kapi saposti jau sen, taču tur sastopas ar citām problēmām – atdusas vietas jāatjauno pēc katras vasaras, jo kapi ir iecienīti tūrisma objekti.
Šad tad gan piederīgie uzmeklējot arī viņu, lai apciemotu Pirmajā pasaules karā Latvijā palikušos:
''Mazmazbērni interesējas. Piemēram, pie Tomes vieni kapi bija mežā, nejauši atradām. (..) Otrais pasaules karš - tā ir cita vēsture, visi kritušie guļ Brāļu kapos. Pirmā pasaules kara kritušo kapi aizgāja postā, ja bija ciematu centros, pie ceļiem. Dvietē kapi bija parkā, tur izmētāja krustus, tie atrodami cūku fermas pamatos - tagad ferma izjukusi un krusti pamatos redzami...''
Taču kopumā Pirmā pasaules kara upuru kapiem izdevies saglabāties, jo pozīciju karš lielākoties virzījās gar Daugavu, kur ir mežainas un mazapdzīvotas vietas. Līdz ar aizaugumu un vandaļiem nākamais lielākais šo atdusas vietu drauds gan ir tā dēvētie melnie arheologi.
