Pēc „Maximas” traģēdijas gribējās palīdzēt ne tikai tiem, kuri cieta, bet arī pateikties glābējiem - saka Olga. Viņa apzināja visus glābējus, kuri strādāja veikala drupās un noorganizēja tiešos ziedojumus viņu kontos.
„Ienāca prātā, ka vēl kaut kas jādara, nevis gaidīt uz valdību, uz politiķiem, kad nu viņi paši sāks kaut ko remontēt. Sapratu, ka izdosies atrast līdzekļus un materiālus, lai kaut vienu telpu šajā lielajā telpa izremontētu, lai pēc smagas dienas, glābējiem būtu kur atpūsties,” par to, kā ideju aizsākts realizēt stāsta Olga Sukonnikova.
Rīgas piektās daļas glābēji, bija pirmie, kas ieradās sagruvušajā lielveikalā. Daļas komandieris Vilnis Šteinītis gāja bojā, kad veikala jumts iebruka otrreiz. Kādā atklātības brīdī glābēji bija izstāstījuši Olgai kāds bija komandiera sapnis - izremontēt puišiem 14 kvadrātmetrus mazo atpūtas telpu. Tā bija tumša un neremontēta kopš padomju laikiem, ar vecām no mājām atvestiem dīvāniem un vecu televizoru.
„Paldies meitenēm, viņas uztaisīja tika pat smuku istabu kā pašas. ļoti patīk puiši arī gandarīti. Viņi no šejienes ar koku jādzen ārā. Tā ir vienīgā istaba, kur varam justies kā mājās.... Pārējās kā darbā.. tagad ir futbola čempionāts, visi sēž kopā, dzer tēju un skatās, kā mājās,” atzīst VUGD Rīgas 5.daļas komandieris Dmitrijs Novikovs.
Anna izveidoja telpas dizainu, meklēja praktiskas mēbeles un koordinēja remontdarbus. Aicinājumam iesaistīties sociālajos tīklos atsaucās ap 20 domubiedru. Brīvprātīgie līdzināja sienas, laboja grīdas, klāja linoleju, krāsoja. Idejas autores pateicas uzņēmumiem, kuri izgatavoja mēbeles, atvēlēja laminātu un ģipškartonu.
„16. maijā bija ugunsdzēsēju diena un centāmies visu pabeigt līdz tai dienai, lai uzdāvinātu puišiem uz viņu svētkiem,” atzīmē projekta dizainere Anna Loginova.
Visus darbus brīvprātīgie paveica trīsarpus mēnešos. „Tiklīdz strādāja vīrieši.. visi skatījās aiz stūra... kas notiek. Es saku: „Džeki aiznesiet ūdeni, vai ko.. nu labi... bet tīklīdz strādāja meitenes ... viens vai divi te dežūrēja .. eja ,bet meitenes, mums neļāva.. mēs pašas,” klāsta Novikovs.
„Ir cilvēki, kas saka, ko tad nu es viens. Mēs nevaram paveikt visu. Bet es esmu mazo darbu piekritēja. Esmu mazo darbu piekritēja .. tad izdarām kaut ko, ko paši varam . Varbūt tas mūsu piemērs mudinās pārējos iedzīvotājus arī iesaistīties, jo mēs ļoti daudz ko varam izdarīt paši,” norāda Sukonnikova.
Ne reizi vien „Panorāmā” stāstīts, ka apmēram trešā daļa no visiem ugunsdzēsības depo Latvijā ir sliktā vai kritiskā stāvoklī, bet valdībai trūkst naudas remontdarbiem. Tam vajadzīgi desmitiem miljonu eiro.
