Pirms vairākiem gadiem arī Francijā bija līdzīga situācija, taču tagad brīvprātīgo ugunsdzēsēju tīklu veido pat vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju. Francijas speciālisti Latvijā atzīst, ka primāri jāveicina iedzīvotāju motivācija.
Ugunsdzēsēju komandu bāzes izvietotas vien lielākās apdzīvotās vietās. Lai efektīvāk novērstu negadījumus, profesionāļiem bieži vien talkā nāk brīvprātīgie. Salā brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība aizsākas jau vairāk nekā pirms 50 gadiem.
„Aktīvi brīvprātīgie ir 12. Ir divas mašīnas, kurā katrā no tām ir seši biedri. (..) Jēkabpils profesionāļi aizbrauc, konstatē, ka viņiem vajag palīgus un netiks viena vai divas mašīnas galā. (..) Tad mēs ejam viņiem palīgā,” stāsta Salas novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Antons Sproģis.
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji var nodzēst nelielus ugunsgrēkus, neejot ugunī. Turklāt Salas novada biedrība ir vienai no retajām, kurai tehnika ir darbības kārtībā, kā arī ir nepieciešamais ekipējums. Viesi no Francijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kur ir labi attīstīta brīvprātīgo piesaiste, norāda - pirms vairākiem gadiem viņiem atradušies līdzīgā situācijā. „Mūsu vietējie ugunsdzēsēji sniedz papildus drošības sajūtu mūsu iedzīvotājiem. (..) Viņi ļoti labi iesaista arī jauniešus. (..) Viens otrs strādā arī par profesionālu ugunsdzēsēju,” pauž Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Savukārt Francijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Brīvprātīgo attīstības grupas vadītājs Žans Pjērs Esko klāsta, ka svarīgākais šajā darbā ir vēlme darboties sabiedrības labā. „Ja ir šāda griba, tad viss uz priekšu var iet ļoti ātri. Iespējams, pat nevajadzētu 10 gadus,” saka Esko.
Sadarbojoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ar Iekšlietu ministriju, plānots līdz 2017.gadam izstrādāt stratēģiju brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības aktivizēšanai Latvijā.
Šobrīd vairums biedrību vairāk nodarbojas ar ugunsdzēsības ierīču apkalpošanu, kā arī ugunsdrošo instalāciju mērījumiem.
