Privātajā sektorā bija 15,9 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 1,4 tūkstošiem jeb 7,9%, bet
sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 2 tūkstošiem jeb 23,3%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,9% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,5%, bet privātajā sektorā – 2,5%.
2022. gada 2. ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, samazinājās par 17,9 tūkst, jeb 2%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 9,7 tūkst. jeb 1,6 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 8,2 tūkst jeb 2,8 %.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupā – 4,1%, speciālistu pamatgrupā – 4% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,1%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,6%.
Tai seko ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozare – 5,3%, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare – 3,5%, būvniecības un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozare – 3,3%, apstrādes rūpniecība – 3,2%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozare – 3,1%, transporta un uzglabāšanas nozare – 3,1%, kā arī enerģētikas nozare – 3,0%.
Reģionos 2022. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6% jeb 18 tūkstoši, savukārt viszemākais – Vidzemē (attiecīgi 1,5% un 0,9 tūkstoši).
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gada 2. ceturksnī bija Latvijā – 2,9%, Igaunijā – 2,1%, bet Lietuvā tas bija 1,9%.
2022. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 26,0%, Lietuvā – par 8,3%, bet Latvijā – par 2,3%.