Brīvības pieminekli un Brāļu kapus apsaimniekot vēlas Kultūras ministrija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Brīvības pieminekli un Brāļu kapus apsaimniekot vēlas Kultūras ministrija. Līdz šim to darīja Rīgas pieminekļu aģentūra, un ministrijā saredz, ka šie speciālisti, iespējams, to varētu darīt arī turpmāk. Tuvākajos gados vissvarīgāk ir restaurēt Brāļu kapus un sakārtot infrastruktūru pie abiem simboliem.

Brīvības pieminekli un Brāļu kapus apsaimniekot vēlas Kultūras ministrija
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

No 2022. gada Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi būs valsts īpašums. Tā pagājušajā nedēļā lēma Saeima, pieņemot jauno likumu, kas nosaka abu nacionālu simbolu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) saka, ka tas ir fundamentāls notikums Latvijas vēsturē:

“Brīvības piemineklis un Brāļu kapi līdz šim bija tāda bezsaimnieka manta - raugoties no likuma viedokļa.

Tie nebija ierakstīti zemesgrāmatā ne uz valsts vārda, ne uz pašvaldības vārda. Pieminekļi tika aizsargāti ar likumu, bet īpašumtiesības un pienākumi netika nostiprināti. Iepriekšējos trijos parlamentos nebija izdevies to izdarīt, bet mums tas ir izdevies un likums ir pieņemts. Ir skaidri noteikts, ka pieminekļi pieder valstij. Valsts uzņemas par tiem pilnu atbildību, un ir skaidri noteikts, ko pie tiem drīkst vai nedrīkst darīt.”

Beidzot ir skaidri noteiktas pieminekļu teritorijas un ierobežojumi tajās. Ir aizliegtas darbības, kas izraisa kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu. Tāpat to teritorijās nedrīkstēs tirgoties, ubagot un muzicēt ar nolūku gūt ienākumus. Aizliegts arī uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālu informāciju un reklāmu, kas pārveido šo pieminekļu fonu.

Diskusijas izraisīja jautājums par abu pieminekļu apsaimniekošanu. To pieteikusies darīt Kultūras ministrija. Tomēr nav skaidra kārtība, kā tas notiks.

Uz to norāda Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība): “Tā ir gan ikdienas kopšana. Tā ir nepieciešamā restaurācija. Tā ir atsevišķi detaļu konservācija. Un ne tikai pašu pieminekļu, bet arī apkārtējās teritorijas kopšana un aizsargāšana. Darba būtībā ir ļoti daudz.

Ir aplēses, ka abu šo objektu uzturēšana gadā varētu būt 650 tūkstoši eiro. Ja iegādājās tehniku, tad 750 000 eiro.”

Ministru kabinetam vēl jālemj, vai uzticēt apsaimniekošanu Kultūras ministrijai. Tomēr, ja tas notiks, ministrijai būs jālemj par to, kurš šo apkopi reāli veiks. Jansons stāsta, ka nav zināms, vai to uzticēs Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei vai atstās Rīgas pieminekļu aģentūras pārziņā. Viņš uzsver, ka neskatoties ne uz ko, līdzšinējie profesionāļi darbā būtu jāiesaista arī turpmāk.

Par to priecātos Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis un viņa kolēģi, kas ar pieminekļiem strādājuši jau daudzus gadus.

Gailītis stāsta par svarīgākajiem darbiem, kas tuvāko gadu laikā jāpaveic: “Brīvības piemineklis ir restaurēts, tam būtu apkārtējā infrastruktūra jāsakārto. Bet Brāļu kapos ir vēl vairāki restaurācijas darbi jāveic. Tur vēl nav pabeigts. Un infrastruktūra - Brāļu kapos ir šie piegulošie perimetrālie ceļi, apkārt centrālajam kapu laukam. Tie ir sliktā stāvoklī, un tas prasa lielus ieguldījumus. Tā ir lielākā bēda. Šogad tiks restaurēta centrālā kapu lauka siena, tā kā tas komplekss būs jau pabeigts."

Tāpat nepieciešams arī Brīvības pieminekli izgaismot. Šādu projektu šobrīd izstrādā aģentūra kopā ar fondu „Izgaismo Brīvības pieminekli”, kas trešdien, 17.jūnijā, Nacionālajā bibliotēkā prezentēs savu ieceri. Izgaismot varētu arī citus pieminekļus.

“Tur ir apakšstacijas, elektrovadi, kur un kā viņi nāk ārā. Tas nav vienkārši, ka noliek malā prožektorus, viņiem jābūt neredzamiem. Mēs vienmēr esam teikuši, ka ārkārtīgi svarīgi ir izcelt kādu grupu. Piemēram, ir izglītības diena, tad mēs izceļam skulptūru grupu, kas ir saistītas ar izglītību vai ģimenes dienu, vai brīvību. Tā kā fantāzijai tur ir bezgalīgas iespējas. Bet tur speciālisti, cik esmu bijis uz sapulcēm, ļoti labi to dara,” stāsta Gailītis.

Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz šo nacionālo simbolu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, likums nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes izveidi, kuras sastāvs un nolikums būs jāapstiprina Ministru kabinetam. Tā būs sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvu apstiprinās uz četriem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti