Stāsti

Bankas nesaista iespēja kreditēt studentus

Stāsti

Muzeju naktī varēs aplūkot atjaunoto klaušinieku māju Turaidas muzejrezervātā

Brīvības iela Ventspilī - no lauku un pļavu ieskauta ceļa pie nemitīgas rosības

Brīvības iela Ventspilī – it kā nomalē, taču visapkārt ņigu-ņegu

Ventspilī Brīvības iela nav nedz viena no centrālajām ielām, nedz vieta, kur pilsētā tradicionāli atzīmē valsts svētkus vai citus kalendārā nozīmīgus datumus. Brīvības iela ir viena no ielām pilsētas nomalē, kas sākas netālu no ostas gala un noslēdzas tuvu centram.

Savu nosaukumu Brīvības iela ieguva Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, un toreiz ielu no abām pusēm ieskāva vien grants, lauki un pļavas. Padomju gados ielas nosaukums mainīts par godu Jānim Rudzutakam, vienam no latviešu marksistu ideju piekritējiem. Bet savu vēsturisko nosaukumu tā atguva vien 1991.gadā.

Ne garākā, ne senākā iela pilsētā

Brīvības iela Ventspilī

1930. gadā Ventspilī izveidota Brīvības iela

1962. gadā tā pārdēvēta par Jāņa Rudzutaka ielu*

1991. gadā iela atguva Brīvības ielas nosaukumu

* Jānis Rudztaks bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Viens no vadošajiem PSRS politiķiem pirms Otrā pasaules kara

Ir gandrīz pusdienas laiks. Latvijas Radio ir atbraucis uz Ventspili, uz Brīvības ielu.

Lai gan vietējie iedzīvotāji stāsta, ka šis ir guļamrajons un nav centrs, šeit nemitīgi jūtama rosība.

Pie kāda no Brīvības ielas krustojumiem abās pusēs atrodas bērnudārzs, un ļoti labi var dzirdēt rosību, kā bērni ārā spēlējas, un arī autosatiksme šeit ir visai intensīva.

Brīvības iela Ventspilī nav nedz tā garākā, nedz senākā iela, un nebūt neatrodas pašā pilsētas centrā.

Valsts svētkus un citus svarīgus pasākumus šeit nerīko, Latvijas Radio stāsta Gunitas kundze, kas šurp pārcēlusies no Jelgavas un patlaban dzīvo kādā no Brīvības ielas namiem. “Forši. Te vasarā ir tie ziedošie puķu podi gar malu. Visu laiku  ir dzīvība un bērni - tanī pusē ir dārziņš un tanī pusē ir dārziņš. Viss ir ņigu-ņegu,” viņa stāsta.

Pašreizējo nosaukumu atguva 1991. gadā

Apdzīvota Brīvības iela lielā mērā kļuva tieši padomju gados, kad to pārdēvēja  Rudzutaka – bijušā latviešu marksista - vārdā, un toreizējās pļavu un lauku teritorijās 1960. un 1970.gados aktīvi būvēja daudzdzīvokļu namus.

Pašlaik uz Brīvības ielas atrodas 57 ēkas. Daļa iedzīvotāju tajās mitinās kopš pašiem pirmsākumiem. Savu vēsturisko nosaukumu iela atguva 1991.gadā.

Brīvības ielas Ventspilī 1977. gadā

Vairāk nekā 50 gadus Ventspilī, krustojumā starp Brīvības ielu un Sarkanmuižas dambi, dzīvo Daina. Šajā rajonā uzaugusi un audzinājusi savus bērnus, tāpēc labi zina stāstīt par pārmaiņām, kādas iela piedzīvojusi, gadiem ejot.

“Jauna māja, skola,” par to, kā mainījusies apkārtne, stāsta Daina. “Te bija ūdens baseins, mēs tur slidojām kādreiz [Smejas]. Sporta nams. Vidusskola bija tur, stūrī. Un kādreiz tur bija milicija! Tā bija. Baznīca bija. Bērnudārzs te bija. Mani bērni te gāja. Tagad viņš ciet ir,” rāda Daina.

Sajūtas atbilstošas ielas nosaukumam

Savs stāsts ir arī Ingunai. “Padomju laikos, tad es atnācu uz Ventspili dzīvot, tad es biju maza. Te vispār nekā nebija. Tur, tajā rajonā, ko sauc par sarkanajām mājām,” pamāj Inguna.

Ventspilniece un Brīvības ielas iedzīvotāja Inguna rāda, ka viņas dzīvesvieta atrodas tuvāk pilsētas centram. Latvijas Radio savu gājienu sāk no ielas gala, kas tuvāk ostmalai, virzienā uz centru. “Man liekas, ka arvien labāk viss paliek. Viss ir sakopts, un tālāk ir siltumtīkls, katlu māja. Kādreiz bija diezgan nepievilcīgs objekts padomju laikos. Tagad viss ir sakārtots, viss ir skaisti. Tāpat vasarā te ļoti daudz puķes zied, kā jau Ventspilī. Nu tiešām patīkami. Kā jau teicu, nav pats centrs. Tā diezgan nomalē, bet nu dzīva satiksme,” norāda Inguna.

Ielas nosaukums atbilstot tām sajūtām, ar kādām Inguna šeit ilgstoši dzīvojusi.

“Nāksies aiziet no Brīvības ielas, jo mēs esam Pārventā māju nopirkuši, bet man būs žēl! Bez  tam no mana loga arī ir ārkārtīgi skaits skats, no lodžijas. Es piektajā stāvā dzīvoju. Tieši uz tiltu. Cik viņš vakaros ir skaists! Tur vienkārši var sēdēt un meditēt, un skatīties uz to brīnišķīgo skatu, un tāpat no rītiem, kad saulīte lec,” sajūsminās Inguna.

Brīvības iela 1977. gadā Ventspilī

Ielas garumā bez pieminētajām dzīvojamām ēkām, skolām un bērnudārziem pamanāma arī katlu māja, auto garāžas, skaistumkopšanas salons un ziedu veikals. Zaļa, no māla veidota varde, kurkšķot signalizē, kad ierodas pircēji.

Maz jaunatnes, taču pīļu gan netrūkst

Pārdevēja Irina, kuras veikals atrodas krustojumā ar vienu no maģistrālām ielām - Sarkanmuižas dambi, ielu raksturo šādi: “Nu, es uzskatu, ka tas ir divu ielu krustojums. Tā kā, piemēram, es esmu šeit. Viņa ir tāda ļoti intensīva. Dažkārt ir te visādas gan sadursmes, gan cilvēku plūsma. Es uzskatu, ka šī ir viena no tādām aktīvākām ielām”.

Liela daļa daudzdzīvokļu namu iemītnieku šajā rajonā dzīvo, kopš mājas tika uzbūvētas. Arī Ruta ir viena no šiem cilvēkiem.

Viņa atceras, ka agrāk ielas vietā bijušas vienas smiltis un pļavas līdz pat Ventspils pilsētas centram. Sirmā kundze stāsta, ka pati ikdienā uz Brīvības ielas sastop seniorus savā vecumā. Bērnudārzi liecinot par jaunās paaudzes klātbūtni, kuru citādi ikdienā nesastapt.

Brīvības iela Ventspilī 1977. gadā

“Cilvēki kā es, visi ar kociņiem. Visi ar palīgiem… bet jaunatnes ir ļoti maz. Un, kas ir, tie strādā varbūt. Tāpēc viņi varbūt ir vakaros. Es pa vakariem nestaigāju pa ielām [smejas],” pauž Ruta.

Par savu iecienītāko vietu Rutas kundze min grāvi un dīķi, kur mitinās pīles. To piebarošana esot neatņemama ikdienas pastaigu sastāvdaļa. “Brīvības nosaukums? Man ir visās ielās brīvības nosaukums. Visas ir brīvības ielas,” saka Ruta. “Es šeit dzīvoju. Tā ir mana pilsēta. Tā ir mana Latvija. Tā ir mana dzimtene. Un man nav citas dzimtenes. Bet man patīk mans pīļu grāvis. Tur, kur pīlītes ir. Man patīk dzīvība. Mums jābūt tādiem kā putniņiem [smejas]. Atlido, aizlido, bet pēc tam atkal ir savās mājās. Man patīk šis rajons,” viņa stāsta.

Brīvības iela Ventspilī - vēsturisks plāns

Runājot par novembrī gaidāmajām simtgades svinībām, Brīvibas ielā uzrunātie ventspilnieki norādīja - svētku sajūta esot katru gadu. Un, lai gan svinības parasti notiekot tuvāk centram, neatkarības svētkos paši ar svecēm un ziediem greznojot logu palodzes un balkonus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti