Brīvības iela Rīgā vasaras darbdienas rītā ir netipiski mierīga – remontu dēļ mašīnas brauc tikai pa vienu joslu un daudzi autovadītāji šķiet samierinājušies, ka šovasar tai jāmeklē apkārtceļi. Citus ceļus pilsēta iesaka izvēlēties arī riteņbraucējiem, tomēr praksē velo kustība te vismaz vasarā ir ļoti dzīva – pusstundas laikā vien garām patraucas vairāk nekā 60 velosipēdistu. Lielais vairums brauc pa ietvi, ko ceļu satiksmes noteikumi neatbalsta.
Lūk, ko saka uzrunātie velobraucēji. „Man sanāk te braukt gandrīz katru dienu, un es nejūtos diez ko droši… Sākumā visu laiku braucu pa ietvi, bet tad kaut kā sapratu, ka nē, jāaudzina tas autovadītājs. Jo tā vieta, kur braukt, tur ir,” saka Liene.
„Tajā brīdī, kad ir velojoslas, viss ir pilnīgi normāli. Bet pašlaik braukt pa Brīvības ielas brauktuvi, es domāju, būtu diezgan ekstrēmi,” spriež Jānis, kurš ar riteni brauc visu gadu.
„Es nebraucu pa ielu, bet tur, kur iet gājēji. Par drošību…nu jā, tāpēc arī nebraucu pa ielu, jo man ir bailes par savu dzīvību,” atzīst Elīna.
„Nav īpaši forši, jo esmu spiests braukt pa trotuāriem. Jo ceļš ir apgrūtināts un autobusiem nav, kur braukt,” pievienojas Igors, kurš arī pa Brīvības ielu ar velosipēdu pārvietojas ikdienā.
Taču par to, vai velojoslas Brīvības ielā varētu ieviest uz auto rēķina, domas dalās.
„Es esmu arī autobraucēja, ne tikai velobraucēja. Tāpēc es teiktu, ka nē. Jo Brīvības iela ir galvenā Rīgas iela autobraucējiem, un tā noteikti tāda būtu jāatstāj. Varbūt tikai tajās vietās, kur var izbūvēt veloceliņu un tas nesamazina joslu skaitu autobraucējiem…” domā Elīna.
Pretējās domās ir velobraucējs Jānis: „Tā kā es esmu cilvēks, kurš ar riteni brauc 11 mēnešus gadā, tad brīdī, kad es internetā redzēju to iezīmēto joslu [aktīvistu nelegāli uzzīmētās velojoslas, ko drīz nodzēsa – red.], tad man sirds vienkārši izkusa. Protams, ka atbalstu!”
Oto Ozols, arhitekts, pilsētvides aktīvists un Rīgas velo darba grupas pārstāvis
Apvienība „Pilsēta cilvēkiem” jūnijā sākusi vākt parakstus portālā „manabalss.lv”, lai Rīgas domē iesniegtu iniciatīvu par velojoslu un sabiedriskā transporta joslu ieviešanu Brīvības ielā.
Oto Ozols, arhitekts, pilsētvides aktīvists un Rīgas velo darba grupas pārstāvis
Iesniedzēju pārstāvis Māris Jonovs no Riteņbraucēju apvienības ir pārliecināts, ka
uz noslogotās ielas atrastos vieta arī velojoslai, ko pierādījis arhitekta un pilsētplānotāja Toma Kokina biroja izstrādātais makets. To pilsēta pasūtīja pirms trim gadiem, bet tā arī neieviesa.
„Velojoslas Lāčplēša, Elizabetes un Dzirnavu ielā ir daļa no šī plāna, kas kopumā paredzēja astoņas ielas jau pirmajā vasarā, Brīvības ielu ieskaitot. Tas bija minimālais tīkls, lai vispār kaut kas funkcionētu. Nevar „palaist” trīs nesaistītas ielas un cerēt, ka būs uzlabojums. Bez Brīvības ielas un citām ielām nevar. Citas ielas – tās varbūt varētu laika gaitā, bet Brīvības iela tagad tiek rakta un nākamgad pabeigta. Tāpēc tomēr būtu labi, ja tā tiktu pabeigta kvalitatīvi, ar soli attīstības virzienā, nevis tā, kā bija pirms 30 gadiem,” uzskata Jonovs.
„Velojoslas būs, piemēram, Elizabetes ielā abos virzienos, Brīvības ielā līdz vietai, kur parādās pastāvīgs veloceliņš, uz Vanšu tilta gribam novirzīt velosipēdistus prom no ietves…” tā pirms trim gadiem Latvijas Radio sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Taču pie solītā – mērs nav turējies - Elizabetes ielā velojosla ir tikai vienā virzienā, uz Vanšu tilta un Brīvības ielas nav vispār. Tagad domē klāsta, ka Brīvības iela noslodzes dēļ nemaz nav piemērota velobraucējiem; viņu ērtībām esot labiekārtota paralēlā Krišjāņa Barona iela. Turpina Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Beāta Dambīte:
„Vienmēr esam teikuši, ka nākotnē mēs uz to virzāmies – padarīt centru draudzīgāku kā gājējiem, tā velobraucējiem. Bet, lai realizētu šādus būtiskus ierobežojumus satiksmē, ir jāveic maģistrālo apvedceļu izbūve, kur šobrīd galvenais projekts ir Austrumu maģistrāles iztrūkstošā posma pabeigšana, lai pēc iespējas samazinātu satiksmi vēsturiskā centra teritorijā. Tad varēs lielāku daļu atvēlēt gan gājējiem, gan velobraucējiem.”
Maģistrāli gan pabeigs vien pēc trim, četriem gadiem, bet
nerodas iespaids, ka Satiksmes departaments tikmēr gribētu meklēt kompromisus, kā uzlabot velosipēdistu drošību esošajā ielā.
„Viņi var braukt vai nu kopējā satiksmē atbilstoši noteikumiem kā jebkurā citā vietā, kur nav izveidota speciāla veloinfrastruktūra, vai arī izvēlēties citu maršrutu, kur tāda ir – šajā gadījumā tā ir Barona iela vai veloceliņa Centrs-Berģi daļa, kas iet pa Valdemāra ielu,” norāda Dambīte.
Velojoslu izveidi pašreizējā Brīvības ielas situācijā neatbalsta arī Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ceļu drošības audita daļas priekšnieks Ziedonis Lazda uzsver – iela tad būtu kardināli jāpārplāno, risinot visu satiksmes dalībnieku vajadzības:
„No citu valstu pieredzes - velojoslas maģistrālajās ielās netiek ierīkotas. Tur tiek ierīkoti veloceļi, ja ir veloinfrastruktūra. (..) Pašreiz, nedarot neko ar Brīvības ielu un ievelkot tikai velojoslu gar malu, mēs neatrisinām drošību velosipēdistiem un to vidi kā tādu.”
No Toma Kokina biroja izstrādātās stratēģijas pašvaldība ieviesusi vien daļu un tuvākajā laikā vēsturiskajā centrā jaunas velojoslas neplāno.
Pilsētplānotājs Kokins ir pārliecināts, ka Brīvības ielas velojoslas ir politiskās gribas jautājums, un pauž nožēlu, ka pilsēta nav pēc būtības ņēmusi vērā ieteikumu sākt velojoslu plānošanu ar riteņbraucēju jau pašlaik noslogotākajiem maršrutiem.
„Idejiski tā it kā varētu būt Barona iela, bet izpildījums, protams, nav ne tuvu tam, kā vajadzētu izskatīties maģistrālajam velo savienojumam. Tas nav drošs no velotransporta viedokļa un nav arī ērts, raugoties no kopējās satiksmes viedokļa. Tur bija jābūt pavisam citai pieejai ielas dizainēšanā. (..) [Strādājot ar RDSD] diemžēl radās iespaids, ka
visa šī ideja padarīt pilsētu draudzīgāku velotransportam, gājējiem un sabiedriskajam transportam tiek uztverta kā apgrūtinājums, kā papildu darbs ierastajam darba ritmam,” secina Kokins.
Jāsecina, ka Brīvības iela Rīgā pēc remonta velosipēdistiem draudzīgāka nekļūs. Tiekot apsvērta vien iespēja ieviest sabiedriskā transporta joslu vienā virzienā no centra līdz VEF tiltam.
